Igauņi ir plaši pazīstami ar neskaitāmajiem spa viesnīcu piedāvājumiem, Zinātnes parku un nesen atvērto Lotes parku, savukārt lietuviešiem ir delfinārijs un arī plašs spa kūrortu piedāvājums. Latvija šajā ziņā pagaidām atpaliek, jo mums ir maz unikālu un starptautiski mārketētu produktu, ko piedāvāt tūristiem, intervijā portālam BNN norāda tiešsaistes aviobiļešu veikala Lidot.lv un SIA Latvia Tours direktore Ieva Keiša.
Pēdējā laika svarīgākie notikumi jūsu pārstāvētajā nozarē?
No 5. līdz 20.septembrim notika trīsdesmit devītais Eiropas čempionāts basketbolā, kas, manuprāt, uzskatāms par nozīmīgu starptautisku sporta pasākumu, protams, savienojumā ar basketbola fanu un tūristu pieplūdumu. Septembrī sākas aktīva darījumu braucienu apkalpošanas, kā arī sākas aktīva profesionālo izstāžu sezonas Eiropā.
Oktobris zīmīgs ar Latvijas lielākā aviobiļešu pārdošanas veikala Lidot.lv desmit gadu jubileju. Kā arī beigusies kārtējā kruīzu kuģu uzņemšanas sezona un sākam gatavoties nākamajai. Oktobrī sākas arī ziemas sezonas čarteru programmas, mainās piedāvājums atpūtas ceļojumu galamērķiem.
Vai izjūtat ekonomisko apstākļu uzlabošanos un uzņēmējdarbības augšupeju tirgū?
Neskatoties uz informāciju presē, ka 2015.gadā ir sasniegts uzņēmumu likvidācijas rekords, kā arī joprojām jūtamajām ģeopolitiskās situācijas sekām, uzņēmumi ir diezgan elastīgi pielāgojušies, tāpēc ekonomisko situāciju valstī, sevišķi Rīgā un tās reģionā vērtēju kā stabilu ar pavisam nelielu tendenci uz augšupeju. Tai pat laikā, sarežģīta situācija ir reģionos, jo Krievijas tirgus slēgšana radījusi smagu krīzi zivju pārstrādes nozarē, Liepājas metalurga darbības apturēšana ir nozīmīgi ietekmējusi ekonomisko situāciju Liepājas reģionā u.tml. Ne šogad, ne nākamgad ievērojama izaugsme nav gaidāma, vismaz ne tūrisma nozarē. Uzņēmumi ļoti aktīvi domā par izmaksu optimizēšanu, investīcijām tehnoloģijās un produktivitātes celšanu, tādējādi mēģinot samazināt darba spēka izmaksas.
Kā vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?
Valdības īstenoto ekonomikas politiku ir grūti par tādu nosaukt, jo tā ir diezgan vispārīgu un teorētisku pasākumu kopums, par kuriem vēlāk atskaitīties vēlētājiem. Piemēram, manuprāt, solidaritātes nodokļa ieviešana uzliks lielāku slogu tiem uzņēmējiem, kas jau šobrīd godīgi maksā nodokļus, tādējādi mazinot uzņēmumu konkurētspēju, taču ēnu ekonomikas īpatsvars tādējādi nemazināsies.
Kā uzņēmējdarbību ietekmē Latvijas politika? Kādas izmaiņas Latvijas likumdošanā jūs vēlētos redzēt? Kas traucē, kas palīdz?
Būtu vieglāk konkurēt ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, ja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes viesnīcu pakalpojumiem būtu vienādas. Šobrīd Latvijā tā ir 12%, bet Lietuvā un Igaunijā 9%.
Apbēdina arī nesakārtotība valsts iepirkumu jomā, joprojām katra iestāde sacer savu iepirkumu nolikumu, un kritēriji bieži vien ir neloģiski un nepamatoti. Manuprāt, būtu vērts izskatīt iespēju Iepirkumu likumā iestrādāt normas, kas dod priekšroku tiem uzņēmumiem, kas darbojas ar peļņu, reinvestē uzņēmumu attīstībā un maksā nodokļus. Piemēram, viens no kritērijiem varētu būt pozitīvs pašu kapitāls. Latvijā ir daudz tādu uzņēmumu, kas ilgstoši strādā ar zaudējumiem un neiegulda uzņēmumā. Igaunijā, piemēram, tādi uzņēmumi – pēc likuma – ir spiesti slēgties vai ieguldīt savā kapitālā, lai kompensētu zaudējumus. Vēl viens kritērijs Iepirkumu likumā varētu būt likviditātes koeficients virs 1,0. Tas ir viens no kritērijiem, uz kuru skatās bankas, vērtējot uzņēmumu dzīvotspēju.
Kā vērtējat nozares pozīciju Baltijas tirgū? Kāda ir konkurence ar Igauniju un Lietuvu?
Latvijas pozīcijas ir stiprākas, jo mums ir nacionālais aviopārvadātājs. Tai pat laikā igauņi ir plaši pazīstami ar neskaitāmajiem spa viesnīcu piedāvājumiem, Zinātnes parku, nesen atvērto Lotes parku, lietuviešiem ir delfinārijs un arī plašs spa kūrortu piedāvājums. Šajā ziņā Latvija pagaidām atpaliek, mums ir maz unikālu un starptautiski mārketētu produktu, ko piedāvāt tūristiem. Domāju, ka vislabākais veids, kā pārdot Latviju kā tūrisma produktu, ir veidot kombinētu ceļojumu, kurā iespējams apskatīt visas trīs Baltijas valstis un varbūt vēl kādu tuvējo valsti. Latvija ir maza un japāņu tūristam noteikti ir interesantāk apskatīt ko vairāk kā Latviju vien, tādēļ Latvia Tours veido kombinētās Klasiskās Baltijas tūres, kas šādas iespējas piedāvā.
Kas ir jūsu nozares «trumpis» un kas «Ahilleja papēdis»?
Kā vienu no trumpjiem varam minēt to, ka Latvijai ir sava aviokompānija, kas dod mums zināmas priekšrocības salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Tāpat arī ļoti aktīvi attīstās viesnīcu segments, kas paplašinās izvēles iespējas tūristiem.
Neskatoties uz pesimistiskajām prognozēm, ka tradicionālās tūrisma aģentūras pārstās eksistēt un viss tiks pirkts internetā, mēs joprojām varam lepoties un par savu «trumpi» saukt stabilu un lojālu klientu loku, kam ir tendence pieaugt.
Ahilleja papēdis, kā jau minēju, ir nesakārtota situācija ar valsts iepirkumiem, kā arī valsts un pašvaldību atbalsta trūkums lielu kongresu un pasākumu vešanai uz Rīgu un Latviju, lai Rīga varētu kļūt par starptautiski atpazīstamu konferenču galamērķi.
Vai izjūtat kvalificēta darba spēka trūkumu?
Ceļojumu konsultants ir profesija, kura prasa ļoti daudz zināšanu un iemaņu, tāpēc labus darbiniekus atrast nav viegli, tāpat arī grūti ir atrast spējīgus cilvēkus vidējo vadītāju pozīcijām, jo šis darbs prasa daudz enerģijas un cilvēki ātri izdeg. Tai pat laikā lepojamies ar to, ka uzņēmumā kadru mainība ir mazāka par 10%, kas ir labs rādītājs.
Šobrīd lielai daļai tūrisma programmu absolventu ārkārtīgi iztrūkst iemaņu un prasmju no reālās ceļojumu konsultantu darba ikdienas. Lielākoties par ceļojumu konsultantiem vēlas kļūt jauni cilvēki vecuma grupā līdz 30 gadiem, kuri lieto Internetu, sociālos medijus un ir labi apguvuši prasmes izmantot jaunās tehnoloģijas. Taču tik pat būtiskas ir komunikācijas un pārdošanas prasme, svešvalodu un ģeogrāfijas zināšanas augstā līmenī. Mācību iestāžu programmās būtu jāiekļauj praktisko zināšanu apguve, kas iepriekš tiktu diskutēta ar potenciālajiem darba devējiem. Šāds sadarbības modelis sniegtu lielāku garantu studentiem un viņu nākotnes darba devējiem veiksmīgi atrast ceļu vienam pie otra.
Kādas ir prognozes tuvākajiem pieciem gadiem? Nozarē ekonomiskā situācija uzlabosies, pasliktināsies, nemainīsies?
Ļoti grūti izteikt prognozes pieciem gadiem, jo tūrisma nozari ietekmē gan starptautiskā politika, gan globālas dabas katastrofas. Domāju, ka pozitīvā scenārija gadījumā ekonomiskā situācija būs stabila ar nelielu tieksmi uz izaugsmi.
Ref: 102.000.102.10996
var tikai piekrist teiktajam par labu darbinieku trūkumu. Biju ļoti nepatīkami pārsteigta, kad man pastāstīja, kā strādā tūristus pavadošie gidi autobusos kādā mazā tūrisma kompānijā ārpus Rīgas – paši izdomā visdažādākos faktus, piemēram, kurā gadsimtā veidojusies kāda Latvijas vieta un pasniedz to tūristiem kā baltu patiesību. Ja neesi erudīts un zinošs, labāk nesaki neko, nevis stāsti muļķības, par ko cilvēki turklāt vēl maksā naudu.
pavadošos gidus grūti atrast ne jau tikai tāpēc, ka vajag svešvalodas un ģeogrāfijas zināšanas, bet tas ir darbs ārpus mājas – gari pārbraucieni, prom būšana no mājas Ne jau visi tam ir gatavi, jo īpaši, ja ir bērni, ģimene.