Latvijas Radio valde atklātā vēstulē aicinājusi valsts augstākās amatpersonas steidzamības kārtā Latvijas Radio darbinieku algām šogad piešķirt 100 000 eiro, bet nākamajam gadam 996 760 eiro.
Tāpat turpmākajiem gadiem Latvijas Radio šiem mērķiem prasa 1,1 miljonu eiro, kā arī kompensāciju par iziešanu no reklāmas tirgus, proti, 1,79 miljonu eiro apmērā 2020. gadā un 3,57 miljonu eiro apmērā turpmākajos gados.
«Latvijas Radio lūdz apliecinājumu budžeta pieauguma grafikam, lai mazinātu spriedzi darbiniekos, kā arī spētu risināt konkurētspējas jautājumu darbinieku piesaistē un noturēšanā,» rakstīts vēstulē.
«Šobrīd finansējuma trūkuma dēļ kritiski apdraudēta iespēja nodrošināt sabiedrību ar kvalitatīvu, objektīvu un daudzveidīgu informāciju pietiekamā apjomā, cieš sabiedriskā medija profesionalitāte,» vēstulē raksta medija valde.
«Latvijas Radio atrodas uz bezdibeņa sliekšņa. Ja visdrīzākajā laikā netiks piešķirti adekvāti resursi Latvijas Radio satura veidošanai un programmu izplatībai, būtiski pasliktināsies Latvijas informatīvās telpas drošība un sabiedrības iespējas saņemt neatkarīgu, profesionālu un objektīvu informāciju par valstī un pasaulē notiekošo,» norāda valdes locekļi un atzīmē, ka Latvijas sabiedrisko mediju finansējums ir zemākais starp Eiropas Savienības valstīm. Tāpat tas ir arī par 30% zemāks nekā Lietuvā un gandrīz par 45% mazāks nekā Igaunijā.
Valde atzīmē, ka vidēji Eiropā sabiedrisko mediju finansēšanai piešķir 0,17% no iekšzemes kopprodukta, kamēr Latvijā tas ir 0,1%. Tāpat amatpersonas norāda, ka valdība jau sen apņēmusies palielināt mediju finansējumu un pērn tam vajadzēja atvēlēt 0,15% no IKP.
«Radio budžets tiek lāpīts ar vienreizējiem piešķīrumiem uz vēlēšanām, dziesmu svētkiem, valsts simtgadi un Pāvesta vizīti, neļaujot sistemātiski plānot un rēķināties ar ieguldījumiem algās, tehnoloģijās, infrastruktūrā un attīstībā,» norāda valde un atzīmē, ka trīs gadu laikā Latvijas Radio pametusi trešdaļa darbinieku, tostarp 56 žurnālisti. Piemēram, pēdējā gada laikā Ziņu dienestu pametuši 11 žurnālisti un producenti.
Valde vēstulē atzīmē, ka radio finansējums «knapi atgriezies tā sauktajā «pirmskrīzes» līmenī».
«Inflācija kopš 2008.gada ir vairāk nekā 27% – faktiski nauda radio darbinieku makos ir pat par piektdaļu mazāk, nekā pirms vienpadsmit gadiem. Tajā pat laikā darba apjoms aug, paģērot spēju iet līdzi laikam un līdztekus lineārajai apraidei veidot arī multimediālu saturu portāliem, televīzijai, sociālajiem tīkliem,» norāda valde un atgādina, ka 2019.gadam Latvijas Radio analītiskās kapacitātes stiprināšanai, proti, žurnālistu algām, prasīja 407 000 eiro, bet naudu izdevās iegūt vien sabiedrības saliedētības programmai un ēkas drošības sistēmai.
BNN jau ziņoja, Latvijas Radio Ziņu dienests atklātā vēstulē izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei un pieprasījis tās atkāpšanos vai atlaišanu.
Tāpat Ziņu dienests pieprasa Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) ne vien atstādināt Latvijas Radio valdi, bet arī novērst krīzi medijā. Vēstules autori arī aicina atbildīgajai Saeimas komisijai izvērtēt NEPLP kompetences sabiedriskā radio pārvaldībā.
Latvijas Radio žurnālisti medija valdei pārmet bezdarbību, to, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio, un Ziņu dienesta novājināšanu. Pēc vēstules autoru domām, valde «pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība».
Vēstules autori atzīmē, ka Latvijas Radio valdes locekļu atalgojums kopš stāšanās amatos palielināts par 18% un tuvojas 5 000 eiro mēnesī, atzīmē vēstules autori. Valde arī atteikusies atbrīvoties no diviem padomniekiem, kuri saņem vairāku tūkstošu lielu atlīdzību.
«Tas neliecina par solidāru rīcību, jo Latvijas Radio darbinieku atalgojums pērn tika palielināts par vidēji 8%, kas to neatgrieza pat pirmskrīzes līmenī, kad algas samazināja par 30 līdz 50%,» norāda vēstules autori.
Vēstules autori arī norāda, ka valdes rīcībā novērojami centieni kontrolēt korespondentu darbu un izrēķināties ar Ziņu dienesta vadītāju.