ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) ziņojums par ABLV Bank nav radījis pārsteigumu Eiropas Padomes ekspertu komitejai naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam Moneyval, intervijā aģentūrai LETA atzina Moneyval priekšsēdētājs Daniels Telesklafs (Daniel Thelesklaf).
«Lieta, kuru parādīja ASV institūcijas, apstiprina mūsu secinājumus. Mēs vērtējam Latviju jau ilgāku laiku, un tādēļ tas mums nebija pārsteigums,» sacīja Telesklafs.
Viņš arī pauda, ka vēl ir jānogaida, kāda ietekme būs lēmumiem, kurus Latvija pieņēma pēc FinCEN ziņojuma, tostarp ierobežojumiem banku sadarbībā ar noteiktām pazīmēm atbilstošām čaulas kompānijām.
«Lēmumi, kuri tika pieņemti, ir pozitīvi soļi. Taču tagad ir nepieciešams pozitīvs un taustāms progress. Mēs vēl nezinām, vai šiem lēmumiem ir taustāmi rezultāti. Mēs ticam, ka tas samazinās riskus, augsta riska klientu skaitu. Taču pieņemtie lēmumi ir jauni, un ir vēl jāredz, kādas izmaiņas notiks klientu bāzē. Tādēļ es teikšu, ka tie ir labi soļi, bet mums ir jāredz rezultāti,» sacīja Telesklafs.
Savukārt taujāts, vai FinCEN pārmetumi, ka ABLV Bank jau tikusi veidota ar mērķi atmazgāt naudu, rada aizdomas, ka Eiropā bankas iesaistās naudas atmazgāšanas shēmās apzināti, Moneyval priekšsēdētājs atbildēja, ka uz šo jautājumu ir jāspēj paskatīties no noziedznieku skatpunkta.
«Mēs zinām, ka daudzas bankas ir ļoti nopietni stiprinājušas savas iekšējās kontroles sistēmas un šodien noziedzniekiem ir jau daudz sarežģītāk iekļūt bankās. Tādēļ, kas gan var būt labāk, kā vadīt banku pašam? .. Kā noziedznieks es censtos panākt, lai banka man pieder. Tas savukārt nozīmē, ka mums ir jāuzlabo banku īpašnieku un vadības pārstāvju pārbaudes. Tas nebūtu jādara tikai vienreiz, kad banka lūdz licenci, bet jāmonitorē regulāri,» uzsvēra Telesklafs, vienlaikus piebilstot, ka Moneyval nav izmeklējis ABLV Bank lietu.
Jau vēstīts, ka ABLV Bank ir sākusi pašlikvidācijas procesu. Bankas problēmas radās pēc FinCEN februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas ABLV Bank par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. FinCEN publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka ABLV Bank vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt ABLV Bank advokāti atbildes vēstulē aicinājuši FinCEN atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka FinCEN pret ABLV Bank izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. FinCEN nav arī ņēmis vērā ABLV Bank paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.
Tāpat ABLV Bank un tās lielākie akcionāri ir iesnieguši Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pieteikumus pret Eiropas Centrālo banku un Vienotā noregulējuma valdi. Bankas advokāti no DLA Piper Vācijas biroja ABLV Bank un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesnieguši četrus pieteikumus – divus pret Eiropas Centrālo banku un divus pret Vienotā noregulējuma valdi. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, kurus varētu būt izdarījusi Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus.