«Visticamāk, ekonomiskas sankcijas pret Krieviju vai konkrētiem Krievijas tautsaimniecības sektoriem no Eiropas Savienības puses netiks ieviestas, jo tas kaitētu ne tikai Krievijas, bet arī pašas Eiropas Savienības ekonomiskajām interesēm,» portālam BNN norāda Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs Gints Belēvičs.
«Tomēr, ja Krievijas militārā ekspansija turpināsies, sankcijas varētu pārvērsties no teorētiskām par reālām. Vislielāko negatīvo ietekmi Latvijas tautsaimniecībā šādā gadījumā izjutīs transporta un loģistikas nozare. Teju 80% no tranzīta dzelzceļa kravām ir no Krievijas, arī autopārvadājumu lomā Krievija ir viens no galvenajiem sadarbības partneriem. Transporta un loģistikas sektors Latvijas iekšzemes kopproduktā ieņem aptuveni 12%, kas nozīmē to, ka kravu apsīkums no/uz Krieviju dramatiski ietekmētu ne tikai uzņēmumus, kas tieši saistīti ar Krieviju, bet visu tautsaimniecību kopumā. Spēcīgās atkarības no Krievijas un NVS tirgus dēļ, smagu triecienu saņemtu arī tādas nozares, kā trikotāžas, pārtikas produktu un zāļu ražošana,» skaidro bankas eksperts. Pēc viņa teiktā, Latvijas iedzīvotājiem šāds scenārijs nozīmētu strauju bezdarba pieaugumu, kārtējo «jostas savilkšanu» un emigrācijas vilni.
Belēvičs uzsver, ka Krievija ir būtisks ārējās tirdzniecības partneris Latvijai un jebkādi ekonomiskie ierobežojumi vai sankcijas, kas varētu tikt ieviestas pret Krieviju, atstās ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Preču eksporta īpatsvarā Krievija ieņem trešo vietu aiz Lietuvas un Igaunijas un ES sankciju gadījumā sekas noteikti izjutīs gan eksportējošie uzņēmumi, gan visa ekonomika kopumā. «Tāpat der atcerēties, ka Krievijas pilsoņi Latvijā ir ne tikai skaitliski lielākie ārvalstu tūristi, kas izmanto naktsmītnes, bet arī ir lielākie tērētāji. Viņu pirktspējas mazināšanas vai ceļošanas ierobežojumi atstās negatīvu ietekmi uz pakalpojumu eksportu un vistiešāk uz viesnīcu, restorānu un izklaides biznesu. Tiesa, pirmie Eiropas Savienības sankciju iedīgļi – ceļošanas ierobežošana un aktīvu iesaldēšana tikai atsevišķām Krievijas un Krimas amatpersonām, tiešu ietekmi uz Latvijas ekonomiku neatstās. Jau tagad eksportējošie uzņēmumi izjūt Krievijas rubļa vērtības samazināšanos līdz rekordzemiem līmeņiem, kas gan tikai daļēji saistāma ar ģeopolitiskajiem notikumiem Ukrainā,» teic ekonomists.
«Papildus tam Krievijas ekonomika šobrīd piedzīvo ļoti vāju izaugsmi, iedzīvotāju pirktspēja un iekšējais patēriņš stagnē, attiecīgi arī Latvijas uzņēmumiem kļūst arvien sarežģītāk konkurēt šajā tirgū. Uzņēmumiem, kas tirgū darbojas jau ilgstoši būs jāņem talkā «vecie pieraksti» no iepriekšējās Krievijas krīzes 1998.gadā, kad nācās pārorientēties uz Eiropas tirgiem,» uzskata Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs.
Savukārt uz pasaules ekonomiku kopumā, pēc Belēviča domām, Ukrainas – Krievijas konflikts būtisku tiešu ietekmi neatstās. Krievija no pasaules iekšzemes kopprodukta aizņem tikai aptuveni 3%, Ukraina – labi ja 0.5%. Tālāka konflikta eskalācija militārā dimensijā gan var veicināt bažas par nākotni un radīt investīcijām nelabvēlīgu vidi pasaulē.
Arī SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis iepriekš portālam BNN norādījis, ka «būtiskas sankcijas sekos vien militāra konflikta gadījumā, kā dēļ būtiskākais ir, lai tas nenotiktu. Daļai uzņēmēju nāksies pārorientēties, adaptēties, kas prasīs kādu laiku, tomēr pieredze rāda, ka Latvijas uzņēmēji jau līdzīgiem periodiem ir gājuši cauri. Turklāt to, ka tas ir iespējams, parāda arī citu valstu, kas ir saskārušās ar Krievijas sankcijām, piemēri – Igaunija, Gruzija. Tas rada izaicinājumus, grūtības, bet pieredze rāda, ka ne nepārvaramus.»
Savukārt Krievijas – Ukrainas konflikta ietekme uz pasaules ekonomiku būs ļoti niecīga. «Tā turpināja augt arī līdzšinējās krīzes sarežģītajos apstākļos, bet turpmāko gaitu noteiks citi faktori. Konflikts ietekmēs tajā iesaistītās valstis, tas ir Krieviju, Ukrainu un valstis, kuras ir ierautas arī konflikta kontekstā. Nelielu ietekme var izjust atsevišķas Rietumeiropas valstis, taču to noteiks potenciālo sankciju veidi, apmēri un Krievijas pretreakcija. Konflikta negatīvā ietekme strauji samilzīs, ja turpinās briest bažas par tā pāraugšanu militārā konfliktā,» skaidrojis ekonomists.
Latvijas izaugsmes piebremzēšanos prognozējusi arī Latvijas Banka, tās ekonomistei Agnesei Bičevskai norādot, ka «2014. gadā IKP pieauguma tempi saglabāsies aptuveni 4% līmenī. Ja iepriekš prognozēs šāds vērtējums šķita pat konservatīvs, ar cerību uz labāku sniegumu, tad šobrīd nākas pakāpties atpakaļ pesimistiskajā zonā, jo prognozes par eksporta kā galvenā izaugsmes virzītāja lomas pakāpenisko atjaunošanos pēdējo notikumu fonā ir krietni pabalējušas.»
«Ukrainas un Krievijas saspīlējuma ietekme uz Latvijas ekonomisko izaugsmi būs negatīva, lai gan jāatzīst, ka tā nav viendabīga visās nozarēs un uzņēmumos. Minētie notikumi kopumā vājinās ārējo pieprasījumu. Tomēr svarīgi arī, kāda veida produkciju eksportē, piemēram, pieprasījums pēc zālēm un konserviem varētu arī nesamazināties vai pat pieaugt, vienlaikus ne pirmās nepieciešamības precēm, visdrīzāk, pieprasījums saruks,» tā Bičevska.
Ref: 102.000.102.7076
tas būtu briesmīgi, ja tā notiktu – tagad, kad vairāki man zināmi cilvēki beidzot atgriezušies mājās no īrijas/anglijas :(
neesmu atkopusies vēl no iepriekšējās krīzes, kad visas pazīmes liecina, ka būs nākamā… briesmīgi, ne iekrājumu nav, nekā
pēc tādiem paziņojumiem pret gorbačovu nezin kas tur krievijā var sekot, un arvien vairāk šķiet, ka ES tomēr būs spiesta tās sankcijas ieviest
brīnos, kā tik milzīga valsts kā Krievija var aizņemt tikai 3% no pasaules IKP???
tak krievija ir trula ka cirvis, paskaties uz vinu autobuves sedevru
ziguli. vini no*** no italiem 60 tajos gados to masinu, 1:1 taisa
vel sodien, tas ir iespejams tikai krievija. Paskaties kadas masinas tagad razo itali. un tad ari ir skaidrs, kapec 3%, vini vnk neko normalu nejedz, tikai naftu ekportet. Kaut gan fig ko tie 3% ietver, laikam jau naftu ne, jo naftu, gazi vini tirgo acis pargriezusi.
Nokritis naftas cena, sudi viniem ir, noprags paris menesos. ta jau tas psrs sabruka, amerikani nosita cenu leja un kaput bija. Lielums neko nenozime, ja, teritorija milziga, nenormali dabas resursi un idiots pie stures, nekas kopa labs nesanak.
Kada emigracija, kads bezdarbs. Emigracija notiek zemo algu del, ne jau bezdarba del. Sankcijas vai ne, algas tak lielakas nepaliks. Ta ka emigraciju tas neietekmes.
nu, nu! tikai zemo algu dēļ? un ko lai dara tikko no augstskolas izgājis jaunietis, kam nav nekādas darba pieredzes, ja nekur viņu neņem darbā, jo darba pietrūkst jau speciālistiem ar stāžu? protams, ka brauc prom, jo ēst taču gribas!