Nordea: Tirgus labākas cenas ķeršana ir ļoti sarežģīts uzdevums investoriem

«Laikā, kad tirgus piedzīvo lejupslīdi, jautājums «pārdot vai nepārdot» arvien biežāk parādās investoru dienas kārtībā. Uz to atbildot, svarīgi atcerēties, ka investēšana ir ilgtermiņa process, tādējādi arī investīcijām ir nepieciešams laiks, lai tās sāktu pelnīt,» skaidro Nordea bankas Ieguldījumu nodaļas vadītāja Latvijā Anželika Dobrovoļska.

«Likumsakarīgi, ka šo principu ir samērā vienkārši ievērot, ja tirgus virzība uzrāda pozitīvu tendenci un pirmās grūtības rodas, tirgum piedzīvojot kritumu. Finanšu konsultanti iesaka pieturēties pie sākotnējā ieguldījumu plāna un saglabāt investīcijas, neraugoties uz cenu svārstībām, lai gan dažkārt varētu šķist, ka nogaidīšana ārpus finanšu tirgus krituma laikā veicinātu labāku ienesīgumu nekā izvēlētā «pirkt un turēt» stratēģija,» norāda bankas pārstāve.

«Nav šaubu, ka situācijā, ja kāds spētu precīzi un konsekventi paredzēt tirgus korekcijas sākumu un atbilstoši rīkotos, šis būtu pamats neticami labiem ienesīguma rādītājiem. Tomēr, analizējot profesionālo aktīvu pārvaldnieku vēsturisko ienesīgumu sniegumu, samērā maz ir tādu, kas konsekventi un ar ļoti lielu precizitāti spēj prognozēt tirgus korekcijas. Un arī tie nedaudzie, kuriem izdodas pārsniegt «pirkt un turēt» stratēģijas rezultātu vienā periodā, reti kad var atkārtot savu veiksmes stāstu. Piemēram, pēc Hulbert Financial Digest novērojumiem 20 veiksmīgākie investori, kas zināmi, kā «tirgus labākās cenas ieguvēji» un kuriem izdevās uzrādīt labāko rezultātu salīdzinājumā ar «pirkt un turēt» stratēģiju laika posmā no 2000. līdz 2007.gadam, neuzrādīja veiksmīgākos rezultātus laika periodā no 2007. līdz 2009.gadam, kad tirgus atradās izteiktā lejupslīdes posmā. Vēl jo vairāk, 2000.-2007.gadu 20 sliktākie tirgus prognozētāji šajā laik periodā uzrādīja labāku rezultātu nekā vidējo.

Ņemot šo vērā nav pamata gaidīt, ka privātie investori varētu būt labāki tirgus prognožu izteicēji. Analizējot šos rādītājus, ieguldījumu speciālisti nonāca pie secinājuma, ka privātiem investoriem, kas vēlas noteikt labāko tirgus cenu, nepieciešama stratēģija, kas neprasa lielu iesaisti un ir samērā vienkārši realizējama. Vidēji investoru riska tolerance ir ierobežota ar 10% portfeļa kritumu, tādēļ stratēģija, ko nolēmām izmēģināt ir sekojoša: pārdod investīcijas, kad cenas samazinās par 10% vai vairāk no nesena maksimuma, vai pirkt, kad cenas pieaugušas par 10% vai vairāk no nesena minimuma. Šādai vienkāršai stratēģijai teorētiski būtu jāpalīdz investoram izvairīties no lielākiem tirgus kritumiem, tajā paša laikā saņemot peļņu no tirgus izaugsmes,» uzsver bankā.

Šī stratēģija tika analizēta, balstoties uz pasaules akciju indeksa mēneša datiem laika periodā no 1969.gada 31.decembra līdz šā gada 31.augustam, un testi tika veikti gan ar 1% komisiju pirkšanas un pārdošanas darījumiem, gan bez tās.

Kopumā, par visu periodu, kas aptver aptuveni 46 gadus, vienkārša «pirkt un turēt» stratēģija sniedza 1 529,1% kumulatīvo ienesīgumu, proti, 6,2% vidējo gada ienesīgumu un Nordea ieguldījumu ekspertu komandas analizētā stratēģija, pat neskaitot komisijas, uzrādījusi sliktāko rezultātu – 1 312,1% kumulatīvo ienesīgumu vai 5.9% vidējo gada ienesīgumu. Gadījumā, ja analīzē tiktu iekļautas arī komisijas par finanšu instrumentu pirkšanu un pārdošanu, starpība kļūtu vēl ievērojamāka, jo tad aktīvas tirdzniecības stratēģija nodrošina vien 893,3% ienesīgumu jeb 5,1% vidējo gada ienesīgumu. Vienkārši skaidrojot – EUR 10 000, kas investēti perioda sākumā, būtu pieauguši līdz EUR 162 914, izmantojot vienkāršo «pirkt un turēt» stratēģiju, kamēr, izmantojot aktīvas tirdzniecības metodi, sasniegtā summa būtu mērāma tikai EUR 99 334 apmērā.

Lai pārbaudītu, vai šāds rezultāts ir līdzīgs arī citiem ieguldījumu periodiem, tika analizēti arī 10, 15 un 20 gadu periodi, izmantojot šos pašus datus. Secinājums ir, ka «pirkt un turēt» stratēģija aptuveni 70% gadījumos uzrāda labāko rezultātu nekā aktīvas tirdzniecības stratēģija. Vidējie gada ienesīgumi «pirkt un turēt» stratēģijai pret aktīvas tirdzniecības stratēģiju ir: 8,8% pret 6,7% desmit gadu periodā, 8,7% pret 6,4% 15 gadu periodā un 8,6% pret 6,3% 20 gadu periodā.

Skatoties uz rezultātiem ir diezgan viegli secināt, ka tirgus labākas cenas ķeršana ir tiešām ļoti sarežģīts uzdevums un nereti nenes tādus rezultātus, kā to vēlētos investors. Viens no galvenajiem iemesliem ir, ka ilgtermiņa rezultāts netiek uzrādīts stabili katru mēnesi. Investoriem var likties pārsteidzoši, ka gandrīz 80% no ASV akciju tirgus peļņas laika posmā no 1926. līdz 2006.gadam iegūtas vien 426 dienās – nedaudz vairāk par vienu kalendāro gadu. Pēteris Linčs (Peter Lynch), ASV uzņēmējs un profesionāls akciju investors savā grāmatā One Up On Wall Street uzsver: «Ja tu būtu investējis akcijās 100 000 USD 1994.gada 1.jūlijā un noturētu savas pozīcijas piecus gadus, tavi 100 000 USD būt izauguši līdz 341 722 USD. Bet, ja tu būtu izgājis no akcijām kaut uz 30 dienām šajā laikā periodā, kad akcijām bija vislielākā peļņa, tavi 100 000 USD būtu palielinājušies vien līdz 153 792 USD. Paliekot tirgū, tu vairāk nekā dubultoji savu ienesīgumu».

Izvērtējot visu augstāk minēto, «pirkt un turēt» stratēģija šobrīd izskatās optimālākā un arī vienkāršākā ieguldījumu stratēģija privātajam investoram. Galvenais investora uzdevums – izveidot labi diversificētu ieguldījumu portfeli, kas atbilst konkrētā investora riska tolerancei. Būtiski ir saskaņot ieguldījuma portfeļa risku un investora riska toleranci, jo tikai tad investors varēs veiksmīgi pārciest iespējamos tirgus kritumus, norāda bankā.

Ref: 102.000.102.11069