Plānots, ka Rail Baltica ātrgaitas vilcieni kursēs reizi divās stundās, informē Rail Baltica pārstāve Līva Biseniece.
Paredzēts, ka Rail Baltica ātrgaitas vilcieni no Tallinas uz Varšavu un no Tallinas uz Viļņu kursēs līdz četrām reizēm dienā katrā virzienā katrā no maršrutiem no brīža, kad līnija tiks atklāta un līdz sešām reizēm dienā katrā virzienā katrā no maršrutiem pēc 10 darbības gadiem. Turklāt, līdz pat 10 vilcieniem dienā kursēs posmā Viļņa–Kauņa–Varšava, skaidro Biseniece.
«Tā rezultātā Rail Baltica nodrošinās ātru dzelzceļa savienojumu starp Baltijas valstu galvaspilsētām katras divas stundas,» norāda Biseniece.
Plāns iekļauj arī divus nakts vilcienus: Tallina–Rīga–Kauņa–Varšava–Berlīne un Viļņa–Kauņa–Varšava–Berlīne.
Katras 30 minūtes pasažieriem būs iespēja nokļūt no Rīgas Centrālās Stacijas uz Starptautisko lidostu Rīga. Šis brauciens aizņems vien 10 minūtes, sola pārstāvji.
Ātrgaitas vilcienu kustības intervāls ir balstīts paredzamo pasažieru pieprasījuma novērtējumā, kas tika veikts Rail Baltica Vilcienu kustības plāna 2026.-2056. gadam izstrādes ietvaros. Šo plānu izstrādāja Vācijas uzņēmums ETC Gauff Mobility GmbH, sadarbībā ar COWI A/S (Dānija) un Institut fur Bahntechnik GmbH (Vācija). Plāns atspoguļo modernu, integrētu pieeju, kas paredz, ka tirgus pieprasījums ir galvenais kritērijs, pēc kura tiek plānots vilcienu kustības grafiks, norāda Biseniece.
«Rail Baltica dzelzceļa satiksmes plāna galvenais mērķis ir paredzēt, kā Rail Baltica infrastruktūra spēs apmierināt transporta pakalpojumu pieprasījumam vidējā un ilgtermiņā. Šis plāns tiks izmantots, lai Rail Baltica trase tiktu izmantota efektīvi no pirmās tās darbības dienas, un lai pasažieru un kravas pārvadājumu pakalpojumus būtu iespējams palielināt pēc pirmajiem ekspluatācijas gadiem,» komentē RB Rail AS Sistēmu un Ekspluatācijas departamenta vadītājs Žans-Marks Bedmārs (Jean-Marc Bedmar)
Kā norādīts Vilcienu kustības plānā, divi līdz trīs kravas vilcieni ar maksimālo ātrumu 120 km/h varēs izmantot Rail Baltica katru stundu. Pieņemtā ass slodze ir 25 tonnas un pieļaujamais vilcienu garums – līdz 1 050 m. Lai veicinātu dzelzceļa kravu pārvadājumu attīstību, paredzēts būvēt trīs liela mēroga multimodālos terminālus – Mūgā (Igaunija), Salaspilī (Latvija) un Palemonā (Lietuva), skaidro Rail Baltica pārstāve.
Plānots, ka 80% no kravas vilcieniem, kas izmantos Rail Baltica, būs intermodālo kravu vilcieni. Tas sniegs iespēju loģistikas operatoriem pārvietot kravu pārvadājumus no autoceļiem uz dzelzceļiem. Tādējādi ir gaidāms nozīmīgs gaisa piesārņojuma un ceļa sastrēgumu samazinājums, kā arī uzlabota kopējā autoceļu satiksmes drošība, norāda Biseniece.
Rail Baltica dzelzceļa satiksmes plānā veiktais izvērtējums atklāj reģionālo vilcienu attīstības potenciālu Baltijas valstīs, ar maksimālo kustības ātrumu 200 km/h. Tas nozīmē, ka Rail Baltica trase var tikt izmantota ne tikai starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, bet arī reģionālajiem un pārrobežu reģionālajiem pārvadājumiem, skaidro Biseniece.
Piemēram, plāns identificēja pietiekamu pasažieru plūsmas potenciālu, lai veidotu reģionālo pasažieru pārvadājumus no Bauskas līdz Rīgai un no Salacgrīvas līdz Rīgai Latvijā, no Pērnavas līdz Tallinai Igaunijā, un no Marijampoles caur Kauņu līdz Viļņai Lietuvā. Papildus tam, plāna izstrādes gaitā tika identificēts pietiekamais pieprasījuma līmenis arī pārrobežu reģionālās satiksmes nodrošināšanai, piemēram, posmos no Marijampoles līdz Rīgai (Lietuvā-Latvijā), vai no Tallinas līdz Rīgas lidostai (Igaunija-Latvija). Biseniece gan atzīmē, ka reģionālās satiksmes attīstībai uz Rail Baltica trases būs nepieciešami papildu pētījumi un lēmumi dalībvalstu līmenī.
Rail Baltica Vilcienu kustības plāns ir balstīts uz pētījumiem par pasažieru un kravas pieprasījumu Rail Baltica koridorā, kā arī tas definē vilcienu kustības grafikus un vilcienu veidus, kas varētu tikt izmantoti dzelzceļa pārvadājumos. Plānā iekļauts provizoriski izmantojamais ritošais sastāvs, indikatīvās atrašanās vietas infrastruktūras uzturēšanas un ritošā sastāva apkalpes infrastruktūrai, kā arī detalizēti sliežu ceļu plāni. Galvenie vilcienu kustības plāna risinājumi tiks izmantoti tālākajos projekta posmos, piemēram, Rail Baltica būvprojektēšanas laikā.
Vilcienu skaits starp divām stacijām ir visu vilcienu starp šīm stacijām kopsumma. Piemēram, starp Tallinu un Pērnavu operēs astoņi vilcienu pāri (četri uz Varšavu un četri uz Viļņu), un starp Rīgu un Starptautisko lidostu Rīga operēs 33 vilcienu pāri (astoņi ātrvilcieni, viens nakts vilciens, 16 reģionālie vilcieni un astoņi piepilsētas vilcieni).
RB Rail AS ir daudznacionāls Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kas tika izveidots, lai koordinētu Rail Baltica Globālā projekta īstenošanu – pirmo šāda mēroga infrastruktūras projektu no Tallinas līdz Lietuvas/Polijas robežai. RB Rail AS kā Globālā projekta centrālais koordinators ir atbildīgs par dzelzceļa projekta izstrādi, būvniecību un mārketinga aktivitātēm.