Latvijas Republikas Saeima ratificē Rail Baltica līgumu, kurā paredzēts pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā.
Līguma mērķis ir nodrošināt efektīva, ātra Eiropas sliežu platuma parastā dzelzceļa pabeigšanu un funkcionalitāti pasažieru un kravu transportēšanai pa maršrutu, ko būvē kā daļu no Eiropas transporta tīkla kā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgu interešu projektu saskaņā ar kopīgiem tehniskajiem parametriem, teikts Saeimas ziņojumā.
Savukārt A/S RB Rail valdes loceklis Kaspars Rokens informē, ka papildus tam, ka pasažieru vilcieni varēs sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā, tāpat Rail Baltica ļaus būtiski samazināt vides piesārņojumu, vairāk kravu pārvadājot pa dzelzceļu, nevis ar kravas automašīnām.
Tāpat Rokens iepriekš vēstījis, ka paredzams, ka dzelzceļa savienojuma būvniecības laikā Latvijā tiks radītas vairāk nekā desmit tūkstoši darba vietu.
Vienlaikus paredzams, ka 2030.gadā pa Rail Baltica tiks pārvadātas kravas aptuveni 13 miljonu tonnu apmērā, tostarp pa to tiks pārvadāta daļa Somijas importa un eksporta preču, iepriekš sacījis A/S RB Rail biznesa attīstības vadītājs Kaspars Briškens. Tāpat Rail Baltica ļaus Latvijas eksportētājiem piekļūt jauniem tirgiem.
Līgumā uzsvērts Baltijas valstu kopīgais mērķis attīstīt Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, kas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir stratēģisks un saimnieciski nozīmīgs objekts. Tāpat Rail Baltica ir nozīmīgs infrastruktūras projekts arī Polijai un Somijai, un Eiropas Savienībai (ES), kuras mērķis ir attīstīt Eiropas transporta tīklus, tostarp Ziemeļjūras–Baltijas jūras transporta koridoru, teikts likumprojekta anotācijā.
Līgums nostiprinās līdz šim lietoto Rail Baltica dzelzceļa definīciju,A/S RB Rail kā projekta koordinatora statusu un Rail Baltica maršrutu Baltijas valstīs. Tāpat līgums apstiprinās Baltijas valstu apņemšanos projektu īstenot līdz 2025.gadam, lai 2026.gadā uzsāktu līnijas ekspluatāciju.
Līgumā arī vērsta uzmanība uz ES finansējuma nozīmi projekta realizēšanā un valstu gatavību arī turpmāk tam pieteikties līdz projekta pabeigšanai. Tāpat līgumā paredzēta iespēja visām pusēm no valsts budžeta līdzfinansēt projekta aktivitātes.
Jānorāda, ka līgumā definēts arī tas, ka kopīgi uzbūvētā infrastruktūra pieder valstij, kuras teritorijā tā atrodas. Tāpat līgums nosaka principu nediskriminējošai piekļuvei infrastruktūrai un sadarbību starp regulatīvajām un drošības iestādēm dzelzceļa jomā. Līgumā arī noteikts, ka domstarpības par līguma interpretāciju vai piemērošanu tiks risinātas sarunu un konsultāciju ceļā.
Ref: 225.000.103.1154