Šovasar notika kāds nebijis precedents – Rīgas Siltuma kurināmajā atrasts radioaktīvs piesārņojums. Pagaidu izmeklēšanā noskaidrots, ka starojuma avots bijis no Baltkrievijas ievestā koksnes šķelda. Rīgas Siltumā uz pusgadu noteikts monitoringa stāvoklis. Valsts vides dienestam (VVD) šāda situācija ir nebijusi un tas veic pārbaudi, lai noskaidrotu, vai tas ir atsevišķs vai sistēmisks gadījums, saka raidījumā Nekā Personīga.
SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns stāsta, ka, iebraucot Getliņos, jebkura mašīna izbrauc cauri radiācijas vārtiem un tiek skenēta. «Ja radiācijas līmenis pārsniedz atļauto, tad mašīna tiek aizturēta.»
Nekā Personīga stāsta, ka 14.jūnijā Getliņu sadzīves atkritumu poligonā noreaģēja radiācijas monitoringa vārti. «Konteinerā nebija ne antīku pulksteņu, ne medicīnisku iekārtu, ne citu mantu, kas mēdz būt ar augstu jonizējošā starojuma līmeni.»
Stirāns stāsta, ka aizturētajā kravā bija šķeldas pelni. «Šķeldu kā kurināmo izmantoja Rīgas Siltuma katlu mājā Zasulaukā. Uz poligonu izsauktie radiācijas speciālisti deva savu vērtējumu – radiācijas monitoringa vārti Getliņos nekļūdījās. Pelnu paraugos laboratorijā cēzija radionuklīda koncentrācija četras līdz sešas reizes pārsniedza pieļaujamo normu.»
Raidījumā atzīmē, ka Rīgas Siltums vairāk nekā uz mēnesi apturēja darbību četrās katlu mājās – Daugavgrīvā, Vecmīlgrāvī, Ziepniekkalnā un Zasulaukā. Nevienā no tām paaugstinātu starojuma līmeni neatklāja, tomēr darbiniekiem izsniedza radiācijas mērierīces un viņus speciāli apmācīja. Uzstādīti arī radiācijas vārti šķeldas piegādātāju kontrolei. Rīgas Siltums savus īpašniekus [Rīgas dome, Latvijas Valsts, SIA Enerģijas risinājumi. RIX, AS Latvenergo] par incidentu neinformēja.
Rīgas Siltums padomes priekšsēdētāja vietnieks, Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Kaspars Lore stāsta: «Protams, uzņēmumā bija uztraukti darbinieki par to, ko tas nozīmē, vai tas nav kāds apdraudējums veselībai. Tā bija mācība par to, kam pievērst uzmanību, pēc tā, kādu atskaiti sniedza Rīgas Siltuma vadība, tā pietiekami nopietni reaģēja uz šo un novērsa darbinieku bažas.»
«Visai drīz noskaidrojās arī problemātiskās šķeldas kravas izcelsme. Ilgstošo lietavu dēļ pagājušajā rudenī zemkopības ministrs izsludināja ārkārtas stāvokli mežsaimniecībā. Vietējie uzņēmēji šķeldu vairs nevarēja piegādāt un pie pasūtījuma tika R Grupa, kas šķeldu importē,» atzīmē raidījumā.
Pirms 32 gadiem notikusī avārija Černobiļas atomelektrostacijā tiek uzskatīta par vēsturē lielāko kodolkatastrofu. Tās sekas joprojām jūt arī Ukrainas kaimiņvalstīs. Valsts Vides dienesta (VVD) Radiācijas drošības centrs nav uztraucies par radioaktīvo kravu un Rīgas Siltumam ieteica to nevis iznīcināt kā bīstamu, bet pirms izmešanas Getliņos sajaukt ar parastiem pelniem, lai koncentrācija būtu mazāka, uzsver Nekā Personīga.
VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova uz jautājumu par to, uz kāda pētījuma pamata speciālisti ieteica radioaktīvos pelnus sajaukt ar neradioaktīvajiem un aizvest atpakaļ nogādāšanai uz Getliņiem, atbildēja, ka VVD vadījās no Lietuvas prakses.
Koļegova skaidro: «Tika pieņemts lēmums par šādas imitācijas veikšanu, sajaukt radioaktīvos pelnus ar nereaktīvajiem pelniem, panākot, ka pelni atbilst Ministru kabinetā noteiktajai koncentrācijai, kurus drīkst apglabāt sadzīves atkritumu poligonā. Lietuva jau vairākus gadus pastiprināti kontrolē radioaktīvas šķeldas un granulas kravas no Balkrievijas un ir noteikusi stingrākas prasības, pie kāda piesārņojuma tās pāri robežai nelaiž.»
Radiācijas drošības centra direktora vietniece Mārīte Čaikovska: «Lietuva, kura Baltkrievijai ir turpat blakām, ir noteikusi kritēriju tieši koksnes sadedzināmām materiāliem. Tos viņi izstrādāja pēc zinātniskiem daudziem, daudziem pētījumiem, un mēs arī labprāt tādus kritērijus ieviestu, bet mums tādi pētījumi nav veikti.»
Raidījumā apgalvo, ka ne vides dienesta vadība, ne par vidi atbildīgais ministrs Kaspars Gerhards vajadzību pēc stingrāka regulējuma mūsu valstī neredz. Uzņēmums R grupa sadarbību ar Rīgas Siltumu turpinās līdz pat nākamā gada oktobrim, jo uzvarējis konkursā par šķeldas piegādi šī gada apkures sezonai, atzīmē Nekā Personīga.
AS Rīgas Siltums valdes loceklis Raivis Elliņš atīmē, ka no visiem piedāvājumiem R grupa bija lētākā. Viņš stāsta, ka «iepriekš līgumos mums nebija noteikts radioaktivitātes līmenis, šobrīd tas ir noteikts, es domāju, ka viņiem nav vairs arī finansiāli izdevīgi piegādāt mums šīs kravas». Elliņš uzsver: «Mēs viņas [kravas] vienkārši nepieņemsim. Tā kā tur nav bīstamība nekāda.»
Nekā Personīga piemin, ka šovasar paaugstinātu radioaktīvo starojumu atklāja vēl kādā privāta uzņēmuma kravā. 12.jūnijā Getliņos neielaida uzņēmuma Rīgas enerģija šķeldas pelnu konteineru. Piesārņojuma līmeni atklāja tādu pašu kā Rīgas Siltuma kurināmajā.
Raidījumā atzīmē: «Uzņēmums pastarpināti pieder ietekmīgā biznesmeņa Māra Martinsona ģimenei. Ar Martinsonu saistīti uzņēmumi bieži iegūst Rīgas pašvaldībā pasūtījumus, kuri ir Rīgas vicemēra Andra Amerika un Gods kalpot Rīgai atbildībā.»
AS Rīgas Siltums padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko, vaicāts, vai iepriekšminētos gadījumus uzskata par sakritību, atbildēja: «Es nekādīgi nevaru komentēt šos te divus gadījumus, jo mana kompetence ir Rīgas Siltuma padomes kompetence un man nebija tādas informācijas, ka Getliņos ienākusi vēl kāda krava ar palielinātu radiācijas fonu. Bet, nu, jā, šķelda nāk no vieniem un tiem pašiem piegādātājiem, varbūt arī kolēģiem gadījās.»
Nekā Personīga piebilst, ka Rīgas enerģija šogad zaudēja OIK atļauju, jo policijai ir aizdomas, ka koģenerācijas stacijas nodošanas testā kompānija blēdījās, taču tai ir līgums ar Rīgas Siltumu par siltumenerģiju, kas joprojām ir spēkā.