Saeimas frakcijas Saskaņa deputāti ir vērsušies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu neizsludināt nupat Saeimā pieņemtos grozījumus Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā par mācībām tikai latviešu valodā.
Saskaņas deputāti uzskata, ka pieņemtie likumu grozījumi nesasniedz mērķi, kāds tika deklarēts vispirms. Turklāt, deputātu prāt, likums jaunajā redakcijā ir pretrunā ne tikai ar Latvijas Satversmi, bet arī ar citiem, Latvijai saistošiem starptautiskiem dokumentiem, piemēram, Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuru Saeima pieņēma un ratificēja 2005.gadā.
Konvencija, cita starpā, paredz, ka personas, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir tiesīgas izveidot un vadīt privātas izglītības un apmācības iestādes. Tāpat, saskaņā ar Konvenciju, jebkura persona, kas pieder pie nacionālās minoritātes, ir tiesīga apgūt savas minoritātes valodu, bet valsts, ja ir pietiekams pieprasījums savu iespēju robežās nodrošina, ka nacionālajām minoritātēm ir pienācīgas iespējas apgūt minoritātes valodu vai iegūt izglītību šajā valodā tajā teritorijā, kuru vēsturiski vai lielā skaitā apdzīvoto nacionālo minoritāšu personas.
Saskaņas prāt, konvencijā minētais pilnībā atbilst Latvijai, tāpēc pieņemtais likums ir pretrunā ar to, jo paredz dažu gadu laikā pilnībā aizliegt mazākumtautību skolas, konkrēti krievu valodā, lai gan krievvalodīgie iedzīvotāji vēsturiski lielā daudzumā apdzīvo Latvijas teritoriju. Turklāt tā ir diskriminācija pēc tautības, uzskata Saskaņas deputāti.
Visbeidzot, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Hāgas rekomendācijās par mazākumtautību tiesībām uz izglītību noteikts, ka izglītība ir ārkārtīgi svarīgs elements personu, kas pieder mazākumtautībai, identitātes saglabāšanā un attīstīšanā.
Frakcija uzskata, ka «pieņemtajiem likuma grozījumiem nav nekāda sakara ar izglītības satura reformu, jo pat izglītības ministrs Kārlis Šadurskis esot publiski izteicies, ka pret citām mazākumtautībām viņam nav iebildumu, jo tās pārstāv Eiropas Savienības valstu mazākumtautības un tās, ar kurām Latvijai ir noslēgts īpašs līgums».
« Šadurskis tieši pateica, ka ar Krieviju šāda līguma nav un nebūs, kamēr Krievija neatgriezīs Krimas pussalu Ukrainai. Līdz ar to ir skaidri redzams, ka grozījumi izglītības likumos nav nekādā veidā saistīti ar izglītības kvalitāti vai likumā deklarētajiem mērķiem, bet gan ir prasts, politisks gājiens,» uzskata Saskaņas pārstāvji.
Ņemot vērā minēto, frakcija lūdz prezidentu nodot likumus atpakaļ Saeimai.
Tikmēr izglītības ministrs Kārlis Šadurskis uzskata: «Divkopienu sabiedrība ir šķērslis, nevis stimuls demokrātijai, labklājībai un spēcīgai valsts attīstībai, tāpēc mūsu pienākums ir rūpēties un radīt nosacījumus mazākumtautībām Latvijā pēc iespējas ātrāk un pilnvērtīgāk iejusties un integrēties latviskajā vidē.»
Tāpat viņš uzsver: «Bilingvālās izglītības modelis, kuru ieviesām 2004.gadā, bija pārejas posms, lai turpinātu latviešu valodu ieviest visā izglītības sistēmā, mazinot sabiedrības šķelšanu un dodot iespēju mūsu bērniem augt un mācīties kopā, just piederību savai valstij, cienīt un lepoties ar to, pārzināt Latvijas vēsturi, svinēt kopīgus svētkus.»
Kā ziņots, Saeima 22.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.
Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.
Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā – tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli no septītās līdz devītajai klasei, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.
No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Gadu vēlāk – no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Konvencija, cita starpā, paredz, ka personas, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir tiesīgas izveidot un vadīt privātas izglītības un apmācības iestādes.
Uz krieviem tas neattiecas, jo viņiem ir sava valsts. Tātad viņi nav nacionālā minoritāte.