Globālie finanšu tirgi pierāda dzīvotspēju vidē ar skaidri paaugstinātu politiskā riska līmeni. Monetārās politikas veidotāji gūst atzinību to spējai novērst akciju un obligāciju cenu kritumu. Tajā pašā laikā monetārās politikas efektivitāte tiek apšaubīta arvien vairāk, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Pēc viņa sacītā, «2016.gada pirmajā pusē daudzās valstīs bija iespējams novērot izaugsmes grūtības, tomēr jaunākie ekonomiskie signāli pārsvarā ir pozitīvi. Neskatoties uz ievērojamo politisko nenoteiktību, nozīmīgo strauji augošo ekonomiku smagākās grūtības ir aiz muguras, daļēji enerģijas un izejvielu cenu stabilizēšanās dēļ. Strauji augt turpina Indija, bet Ķīnas ekonomika kontrolēti palēninās. Kopumā izaugsmes perspektīvas 2016-2018.gada periodam nav iespaidīgas. Joprojām riski uzrādīt sliktākus izaugsmi pārsniedz iespēju apsteigt prognozēto. IKP pieaugums Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstīs šogad būs 1,7%, 2017. un 2018. gadā gada pieaugums būs 2%.»
«Kopumā monetārā politika nākamgad joprojām būs stimulējoša, jo vairākās centrālās bankas, piemēram, Eiropas Centrālās banka (ECB), Japānas Banka un Zviedrijas Riksbank, obligāciju iegādes programmas paplašinās. Britu, Japānas, Ķīnas un Norvēģijas centrālā banka savas galvenās procentu likmes turpinās samazināt.
Tikmēr ASV Federālo rezervju sistēma (FED) dosies pretējā virzienā, palielinot likmi šā gada decembrī, kas 2018.gadā sasniegs 1,75%. Daudzās valstīs starpība starp potenciālo un faktisko IKP izaugsmi izlīdzināsies, bet politiķi arvien vairāk iejauksies atalgojuma tendencēs, savukārt preču cenas stabilizēsies nedaudz augstākā līmenī, kas izaicinās inflācijas vidi. Brent naftas cena 2018.gada beigās sasniegs 55-60 USD par barelu, bet vienlaikus pastāv arī cenas sarukuma iespēja,» prognozē ekonomists.
Pēc bankas eksperta teiktā, «augsta tieksme uzkrāt un zema investīciju apetīte turpina nospiest reālās īstermiņa procentu likmes, liekot centrālajām bankām pielāgot savus uzskatus par neitrālās galvenās procentu likmes līmeni. Tas nozīmē, ka šodienas monetārā politika nav tik stimulējoša, kā iepriekš pieņemts, kas savukārt nozīmē arī lēnāku galveno procentu likmju pieaugumu nākotnē. Saistītie riski ar pieaugošām aktīvu cenām un privātiem parādiem, bet nelielu vai nekādu ietekmi uz izaugsmi un inflāciju, palielina spiedienu veikt fiskālās stimulēšanas pasākumus. Turklāt nepilnības banku sistēmās eirozonā, Japānā un citviet ierobežo monetārās politikas iespējas. Turklāt publiskā sektora parāda uzkrāšanās pēdējos gados ierobežo valdību manevra iespējas. Dažādie šķēršļi palielina nepieciešamību pēc jaunas pieejas uzskatos par fiskālās un monetārās politikas mijiedarbību. Ārkārtas fiskālās stimulēšanas paketes var būt iespēja, kas izņēmuma gadījumos var tikt finansētas izmantojot «helikopteru naudu».»
Lielbritānijas izstāšanās riski uz Eiropas Savienības un Lielbritānijas ekonomiku kopumā varētu būt ierobežoti, taču politiskie riski ir nopietni. Turklāt, ja izstāšanās tiek aktivizēta nākamā gada sākumā, ir ļoti apšaubāmi, ka Apvienotā Karaliste spēs nokārtot izstāšanos divu gadu laikā, tas ir, līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019.gada maijā. Lielbritānijas valdība un centrālās bankas mērķis ir padarīt Lielbritānijas ekonomiku par «super konkurētspējīgu», izmantojot vājāku mārciņu, procentu likmju un uzņēmuma nodokļu samazināšanu, lētiem aizdevumiem un ieguldījumiem infrastruktūrā, kas mīkstinās Brexit īstermiņa sekas. Tādējādi ekonomiskā ietekme uz ES un citviet varētu būt ierobežota. Taču IKP prognozes ir pazeminātas – IKP pieaugs par 1,7% šogad, 0,9% 2017.gadā un 2% 2018.gadā. Nenoteiktība ir augsta, un tas ietekmē arī prognozes – gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Nākamā gada laikā fokusā būs ES politika, respektīvi, notiks svarīgas vēlēšanas Francijā un Vācijā. Ekonomiskā izaugsme eirozonas valstu vidū ir atšķirīga, bet kopumā, neskatoties uz trūkumiem banku sistēmā un ilgstoši neatbildētajiem jautājumiem par to, kā bankas nodrošināt ar jaunu kapitālu, izaugsme ir adekvāta situācijai. IKP pieaugums eirozonā šogad būs 1,6% un 1,7% nākamgad un 2018.gadā.
Iekšzemes pieprasījumu stiprinās rūkošais bezdarbs, bet jaudas noslodze vairākās valstīs ir sasniegusi līmeni, kad būtu jāsāk pieaugt kapitāla izdevumiem, prognozē ekonomists.
«ASV ekonomika gada pirmajā pusē zaudēja tempu, kas ietekmē 2016.gada IKP prognozi. Spēcīgs patēriņa pieaugums un acīmredzami ekspansīvi finanšu nosacījumi atbalsta reālo ekonomiku. IKP prognoze 2016.gadam ir 1,6%. Nākamgad izaugsme paātrināsies līdz 2,4%. 2018. gadā izaugsme samazināsies līdz 2%. Bezdarbs turpinās sarukt, sasniedzot 4,2% 2018. gada beigās. Algu pieauguma temps būs piesardzīgs un sniegs argumentus pakāpeniskākam bāzes likmju pieaugumam.
Lai arī Ķīnas mājokļu tirgus rādītāji ir atguvušies, saglabājas neskaidrība par parādu līmeni un jaudas pārpalikumu ekonomikā. Pekinas 2016-2020.gada perioda IKP pieauguma mērķis ir 6,5-7% gadā, bez papildu stimulēšanas pasākumiem nav ticama. Nepieciešamā kreditēšanas pieauguma palēnināšanās palielinās fiskālās politikas lomu. Ķīnas ekonomika rādīs kontrolētu palēninājumu, šogad pieaugot par 6,6% noslīdot līdz 6% 2018.gadā,» tā Gašpuitis.
«Baltijas valstu ekonomikas izaugsmi pakāpeniski paātrinās, ko joprojām galvenokārt virzīs privātais patēriņš. Tas, savukārt, stiprinās darba tirgu un algu pieaugumu. Kopumā Baltijas valstīs ir stabils pamats straujākai izaugsmei, bet veidojas riski paātrinātas darba samaksas pieauguma dēļ, kas riskē pazemināt to konkurētspēju. Valstīm jāturpina reformas, lai uzlabotu reģionālo konkurētspēju un piesaistītu investīcijas, un padarītu reģionu ekonomiski mazāk atkarīgu no Krievijas. Visas trīs valstis gūst labumu no zemajām procentu likmēm. Tuvāko divu gadu laikā Baltijas valstu izaugsme paātrināsies līdz to potenciālajam izaugsmes līmenim 3-3,5% gadā,» tā ekonomists.
Ziemeļvalstu ekonomikas izaugsme tuvāko divu gadu laikā būs vidēji 2%. Zviedrijas ekonomikas izaugsmes perspektīva joprojām ir laba, jo to stiprina aktīva mājokļu būvniecība, augsts valsts patēriņš milzīgā bēgļu imigrācijas dēļ un spēcīgs darba tirgus. Fiskālā un monetārā politika būs ekspansīva. IKP pieaugums šogad sasniegs 3,7%. Nākamgad IKP pieaugs par 2,8% un 2018.gadā par 2,3%. Tas būs saistīts ar sarūkošu pieauguma tendenci mājokļu būvniecībā un nedaudz zemākiem valdības izdevumiem, jo saruks iebraucēju skaits. Neskatoties uz lēnāku izaugsmi, darba tirgus būs aktīvs, kaut plaisa starp Zviedrijā un ārvalstīs dzimušajiem iedzīvotājiem paplašināsies, tā Gašpuitis.
Ref: 102.000.102.13579