Iedzīvotāju gaidas attiecībā uz ienākumiem pensijas vecumā būtiski atšķiras no tā, kas viņus sagaida realitātē, secināts SEB bankas veiktajā pētījumā Pensometrs. Vājās zināšanas un pārspīlētas cerības uz dažiem alternatīvajiem ienākumu avotiem neļauj cerēt uz vēlmju piepildījumu vecumdienās.
Lai nodrošinātu sev papildu ienākumus pensijā, 77% šodienas darba ņēmēju gatavojas strādāt arī vecumdienās, lai gan strādājošie savās atbildēs uzsver, ka vēlētos sākt baudīt vecumdienas agrāk, nekā viņiem pienāktos, kas ir pretrunā ar strādāšanu pensijas vecumā. 44% strādājošo paļaujas uz bērnu un ģimenes locekļu finansiālo palīdzību, bet 38% – plāno ienākumus no privātas uzņēmējdarbības, lai gan pēdējo divu gadu laikā pensionējošos iedzīvotāju realitāte liecina, ka vien 5% no viņiem gūst papildu ienākumus. Šogad iezīmējās arī jauna tendence – 45% iedzīvotāju sagaida, ka papildu uzkrājumus pensijai viņiem nodrošinās darba devējs.
«Aptauja parāda, ka strādājošie vecumdienās vēlas saņemt būtiski lielākus ienākumus, nekā spēs nodrošināt Latvijas pensiju sistēmas divi līmeņi. Vēlmes ir lielas, bet pašreizējā nākotnes pensionāru rīcība ir neatbilstoša šī vēlamā ienākumu līmeņa sasniegšanai, piemēram, privātos pensiju uzkrājumus veido tikai katrs ceturtais iedzīvotājs. Runājot par strādāšanu vecumdienās, aptaujātie vienlaicīgi atzina, ka vēlētos sākt baudīt vecumdienas agrāk nekā viņiem pienāktos valsts pensija. Arī tikko pensijas vecumu sasniegušo respondentu atbildes liecina, ka tikai trešdaļa turpina darba attiecības pirmajos gados pēc pensijas vecuma sasniegšanas un plāno pārtraukt darba gaitas 69 gadu vecumā. Cerības uz darba devēja palīdzību arī ir pārspīlētas – darba devēja veidotos pensiju uzkrājumus kā iespējamu ienākumu avotu sagaida 45% aptaujāto. Bet tikai 8% no aptaujātiem atzīst, ka par viņiem tiek veiktas iemaksas privātajos pensiju fondos,» komentē SEB Dzīvības apdrošināšanas vadītāja Kristīne Lomanovska.
Kopumā valstī 2015.gadā darba devēju iemaksas privātajos pensiju fondos saglabājušās gandrīz iepriekšējā līmenī, veidojot 9,9 miljonus eiro, kas vien par 0,3 miljoniem eiro jeb 3% pārsniedz 2014.gada apjomu, liecina Latvijas komercbanku asociācijas dati. Turklāt uzņēmumu skaita ziņā ir vērojams kritums – no 1033 dalībniekiem 2014. gadā uz 962 dalībniekiem 2015. gadā.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Sociālās drošības un veselības aizsardzības eksperts Pēteris Leiškalns norāda: «Kopumā darba devēji atbalsta sistēmu, kas virzītos uz darbinieka lielāku atbildību par savu pensiju un apdrošināšanu. Ņemot vērā demogrāfisko situāciju, paredzams, ka valsts pensiju sistēma nevarēs nodrošināt samērīgas pensijas. Pensiju 3. līmeņa izmantošana var mazināt to nodokļu nastu, kāda būtu nepieciešama pensionāru paaudzes uzturēšanai bez pensiju 2. un 3. līmeņa. Ļoti svarīgi tas ir tādēļ, ka pārāk liels nodokļu slogs var negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbību. Tāpēc vajadzētu virzīt ekonomiku uz augstākas pievienotās vērtības sektoriem, kas savukārt saistītos ar darba algu pieaugumu un ne tikai vēlmi, bet arī iespējām darbiniekiem veidot pensiju uzkrājumus.»
Jaunākā Pensometra dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju gatavība pensijai joprojām atrodas zemākajā līmenī Baltijā un sasniedz tikai 2,9 punktus no maksimāli iespējamajiem desmit punktiem (Lietuvā 3,3 punkti, bet Igaunijā – 3,7 punkti). Turklāt gada laikā ir samazinājusies uzticība esošajai pensiju sistēmai un savām iespējām, kā arī pārliecība par pietiekamiem ienākumiem pensijas vecumā. 70% aptaujāto uzskata, ka viņu finansiālā situācija vecumdienās nebūs labāka kā esošajiem pensionāriem. SEB bankas eksperti secinājuši, ka pensiju sistēmas 1. un 2. līmeņi spēs nodrošināt nākotnes pensionāriem ienākumus, kas nepārsniegs 50% no šī brīža ienākumiem. Tai paša laikā iedzīvotāji gribētu, lai viņu pensijas apmērs būtu līdz 93% no pašreizējas algas.
Labklājības ministrijas Sociālas apdrošināšanas departamenta vadītāja Jana Muižniece skaidro, ka «Latvijas pensiju sistēmai šogad aprit 20 gadi, un tā joprojām darbojas pārejas periodā, kur notiek pakāpeniska pāreja no pilnīgas pārdales sistēmas uz indivīda līdzatbildību. Šobrīd ievērojama daļa no apdrošināšanas stāža ir uzkrāta vēl iepriekšējā sistēmā, taču arī finanšu pratība un izpratne par individuālo atbildību tikai ļoti lēnām attīstās. Latvijas pensiju sistēmas paredz pensijas apmēra sasaisti ar veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu apjomu un iesaisti pensiju sistēmas 2. un 3. līmeņos. Pagaidām gan vēl vēlmes nesaskan ar reālo rīcību. Protams, vienlaikus jāņem vērā vide, kurā pensiju sistēma pastāv – nodarbinātības iespējas un algu līmenis, jo īpaši reģionos, emigrācija, ēnu ekonomikas īpatsvars. Uzskatu, ka uzkrājumu veidošanai ilgtermiņā Latvijā ir radīta laba tiesiskā bāze, infrastruktūra, kā arī pastāv stimulējošas nodokļu atlaides. Ir nepieciešams turpināt sabiedrības izglītošanu par pensiju jautājumiem visa darba mūža garumā, kopīgi sadarbojoties valsts pusei, finanšu institūcijām sociālajiem partneriem.»
Ref: 102.000.102.11980
neēst tagad,lai nenomirtu badā pēc tam…