Uzņēmums Skonto būve pirmdien, 6.jūlijā, iesniedzis prasības pieteikumu tiesā pret Valsts vides dienestu (VVD), norādot, ka tas apzināti pārkāpis līguma nosacījumus un nepamatoti atteicies noteiktajā termiņā veikt apmaksu par martā veiktajiem darbiem Inčukalna sērskābā gudrona dīķu projektā.
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniegts prasības pieteikums par darba samaksas un kavējuma līgumsoda piedziņu 1 854 643,08 eiro apmērā, informē uzņēmums.
Uzņēmums saņēmis VVD vēstuli, kurā dienu pēc apmaksas termiņa iestāšanās apšaubīta četrus gadus vecu AS Swedbank dokumentu likumība. Ņemot vērā faktu, ka Swedbank pārstāvji apliecinājumu par dokumentu derīgumu iesniedza jau 3.jūlijā, bet VVD samaksu par veiktajiem darbiem joprojām nav veikusi, uzņēmums pieņēmis lēmumu par prasības pieteikuma iesniegšanu.
«Turklāt tā vietā, lai apmaksu veiktu līgumā noteiktajā kārtībā, VVD izvēlējās pārkāpt līguma noteikumus, par to paziņojot sabiedrībai un publiskajā telpā aicinot «uzņēmumu būt saprotošam un uzgaidīt». Līdz ar to VVD ir ne tikai rīkojies pretēji noslēgtajam līgumam, bet arī rada valstij zaudējumus – līgums nosaka arī EUR 12 892,25 līgumsodu par kavētiem maksājumiem jeb EUR 1 841,75 par katru nokavēto dienu, kas pieteikuma iesniegšanas dienā bija septiņas dienas,» skaidro uzņēmumā.
Skonto būve jau iepriekš informējusi par saņemtās vēstules saturu, kurā pats VVD atzinis Swedbank garantiju likumību, norādot, ka attiecīgie bankas darbinieki, atbilstoši komercreģistram, bijuši pilnvaroti dokumentus parakstīt. Līdz ar to VVD rīcība uztverama vienīgi kā laika kavēšana, vienlaikus riskējot zaudēt Eiropas Savienības līdzfinansējumu projekta īstenošanai, uzskata uzņēmumā.
«Līgums ar pasūtītāju nosaka, ka pēc tā parakstīšanas brīža līdz pilnīgai izpildei nepieciešams bankas apstiprināts līguma izpildes nodrošinājums un avansa maksājuma garantija, ko šajā gadījumā jau pirms četriem gadiem sniegusi AS Swedbank. Tādējādi VVD rīcībā saistību veidā ir septiņi miljoni eiro, neskaitot vēl aptuveni sešus miljonus eiro par paveikto darbu no šī gada marta līdz jūnijam,» paziņojumā medijiem norāda uzņēmums.
«Tādējādi VVD rīcība ir vērtējama vien kā kārtējais populistiskais gājiens, lai imitētu rūpes par valsts līdzekļiem, lai gan netiek risināti jautājumi ne par apjomīgo ziemeļu dīķa piesārņojumu, ne dienvidu dīķa turpmāko likteni, turklāt vienlaikus riskējot zaudēt ES atbalstu. Šobrīd VVD ar visdažādākajām metodēm mēģina novest procesa virzību līdz tiesvedībai, tādējādi visu atbildību par neveiksmīgo projektu mēģinot novelt uz uzņēmēju, novēršot uzmanību no paša pasūtītāja nekompetentās un neprofesionālās rīcības. Taču jāņem vērā, ka šādas VVD darbības var novest pie milzīgiem zaudējumiem valstij nākotnē,» uzsver Skonto būve.
Jau ziņots, ka VVD vadītāja Inga Koļegova 26.maijā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja, ka VVD sagaida, lai Skonto būve pilda noslēgto līgumu par gudrona dīķu sanāciju, taču, ja uzņēmums to nedarīs, tiks izsludināts jauns iepirkums par sanācijas darbu veikšanu. Šim iepirkumam finansējums tiks nodrošināts, neizmaksājot Skonto būvei aptuveni desmit miljonus eiro par jau paveiktajiem darbiem.
Koļegova uzsvēra, ka uzņēmuma prasība par papildu finansējumu nav pamatota, jo dīķos nav vairāk gudrona, nekā iepriekš aplēsts. «Gudrons ir tāda viela, kuras ķīmiskās īpašības un apjomi ir mainīgi, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka iepriekš aplēstais apjoms būtu mainījies. Arī Skonto būve VVD nav iesniegusi nekādus pamatotus aprēķinus par to, ka dīķos būtu vairāk gudrona, nekā iepriekš aplēsts, un kur šīs liekās tonnas būtu radušās,» sacīja Koļegova.
VVD vadītāja deputātiem skaidroja, ka ar uzņēmumu noslēgts tā saucamais FIDIC Dzeltenās grāmatas līgums, kas paredz lielākus riskus darbu izpildītājam, nevis pasūtītājam. Šāda līguma forma tiekot izvēlēta tad, kad ir neskaidrs līguma priekšmets un nav precīzi zināmi izpildāmo darbu apjomi, sacīja Koļegova.
Savukārt Starptautiskās Inženierkonsultantu federācijas (FIDIC) līgumos pieredzējušais Anglijas jurists Rodžers ter Hārs savā atzinumā norādījis, ka Skonto būvei ir tiesības saņemt papildu atlīdzību par neparedzēta un neparedzama papildu piesārņotā materiāla daudzuma apstrādes izmaksām, negūstot no šīs papildu atlīdzības peļņu.
Sākotnējais līgums ar sanācijas darbu veicēju SIA Skonto būve tika noslēgts 2010.gada 24.septembrī, un tas paredzēja, ka projekta kopējās izmaksas būs 29 miljoni eiro. Savukārt pagājušā gada pavasarī, kad atklājās, ka gudrona fizikāli ķīmiskās īpašības neatbilst iepriekš paredzētajām, pēc darbu veicēja lūguma sākotnējā līguma summa tika palielināta par 16 miljoniem jeb par 50% un sasniedza 45 miljonus eiro.
Šā gada 6.maijā SIA Skonto būve ir vērsusies valdībā, informējot, ka bez papildu finansējuma ir apdraudēta projekta pabeigšana, jo līgumā paredzēts izsmelt 30 200 tonnas gudrona, taču dīķos ir izrādījies par 14 000 tonnu gudrona vairāk.
Arī Skonto būves apakšuzņēmēja – Vācijas firma MUEG GmbH – norādījusi, ka neatkarīgi no tā, kā atbildīgās personas lems par turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz Inčukalna dienvidu gudrona dīķi, ir svarīgi, lai lēmumi, kas ievērojami ietekmēs Latvijas vidi un iedzīvotājus, tiktu pieņemti nekavējoties. Jebkura vilcināšanās rada papildu risku Latvijas videi un papildu izmaksas Latvijas valstij.
Ref: 102.000.102.10240