Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» ir kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks.
Eurocontrol pētījums atklāj tās pārvadātāju darbības, kas reāli slēpjas aiz 2017.gadā kavēto lidojumu iemesliem. Skycop piedāvā iepazīties ar terminu «ārkārtas apstākļi» un aplūkot, kā to skaidro likums.
Eiropas Komisijas Regula Nr. 261 skaidro «ārkārtas apstākļus» kā tādu situāciju, no kā nebūtu iespējams izvairīties, pat, ja tiktu veikti visi iespējamie pasākumi. Ja tas tiek pierādīts kā lidojuma kavēšanās vai atcelšanas galvenais iemesls, tad augstākā vara atbrīvo aviosabiedrību no kompensāciju izmaksāšanas cietušajiem pasažieriem. Šādas situācijas ir, piemēram, lidojumam nelabvēlīgi laika apstākļi, drošības jautājumi un slēptie ražošanas defekti.
Pēc lidojuma kavēšanās vai atcelšanas, aviokompānijas tās rīcību skaidro, attaisnojoties ar ārkārtas apstākļiem, nesniedzot detalizētāku informāciju par notikušo, norāda lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums Skycop.
Uzņēmums skaidro, ka tādējādi pasažieriem tiek ierobežota iespēja izvērtēt situāciju un iegūt kompensāciju. Neraugoties uz to, ka Eiropas Savienības likums paredz, ka pārvadātājiem ir jāpamato savi paziņojumi uz pierādījumiem, pasažieri bieži vien paļaujas uz aviosabiedrības sniegtajiem apgalvojumiem un kļūst vieglāk manipulējami. Lidojumu eksperti norāda, ka pasažieriem vienmēr būtu jāpieprasa precīzs iemesls, kādēļ lidojums aizkavējās vai tika atcelts, nevis jāpieņem frāze – «ārkārtas apstākļi» kā galējā atbilde.
««Ārkārtas apstākļus» ir sarežģīti definēt un tas nevar tikt paziņots kā neapstrīdams iemesls. Sākotnēji var būt grūti paredzēt, kā tiesā tiks uzrādīti aizkavēšanās iemesli, ko pēc pretenziju saņemšanas un izskatīšanas būs norādījusi aviosabiedrība. Šī iemesla dēļ, protams, ja vien tas nav bijis vulkāna izvirdums, sadursmes ar putnu radītie bojājumi lidaparātam vai kāda cita acīmredzama nelaime, ir vērts iesniegt prasību, lai pārbaudītu, vai sarežģījumi pasažierim varētu tikt kompensēti,» komentē lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmuma Skycop izpilddirektors Marius Stonkus.
Turpinot, viņš saka: «Katram gadījumam ir iespēja ietekmēt to, kas šobrīd tiek dēvēts par ārkārtēju. Mēs nesen redzējām, kā tas notiek ar tehniskiem jautājumiem un, cerams, drīz piedzīvosim to pašu arī saistībā ar aviosabiedrību darbinieku streikiem.»
Likums ap terminu «ārkārtas apstākļi» ir kļuvis plašāks. Piemēram, vēl joprojām mehāniskās kļūmes, kas identificētas lidmašīnu regulāro tehnisko apskašu laikā, no aviosabiedrību puses bieži vien tiek dēvētas kā «ārkārtas apstākļi», lai arī Eiropas Komisija kopš 2015.gada šo noteikumu ir mainījusi – pārvadātājs ir pilnībā atbildīgs par visām tehniskajām problēmām, izņemot ražošanas defektiem. Citi bieži sastopamie iemesli lidojumu traucējumiem, kam būtu jābūt kompensētiem no aviokompāniju puses, ir: zibens spērieni, personāla komplektēšanas problēmas, lidojumam trūkstoša dokumentācija, drošības pārbaudes un ekspluatācijas problēmas, skaidro uzņēmumā.
Minēts arī tas, ka nesenākie ārkārtas situāciju gadījumi bija vulkāna izvirdums, kas izraisīja Denpasaras Starptautiskās lidostas slēgšanu Bali, izejošo reisu apturēšana Londonas Hītrovas lidostas 3.terminālī, jo persona vēlējās aizbēgt no drošības pārbaudes, kā arī Džona Kenedija (John Kennedy) Starptautiskās lidostas slēgšana Ņujorkā, kad kādā no lidostas termināliem bija notikusi ūdens noplūde.
«Tomēr, tā vietā, lai aviosabiedrības pieteiktu dažus pamatotus negadījumus gadā, šis apzīmējums plaši tiek izmantots ļaunprātīgi un ir samulsinājis daudz ceļotājus, kopš tā stāšanās spēkā 2004. gadā,» tā uzņēmuma pārstāvji.
Eurocontrol 2017.gada Q3 Gaisa Transporta analīze uzrāda, ka 70% iemeslu lidojuma traucējumiem laika posmā no jūlija līdz septembrim ir bijuši aviokompāniju vainas dēļ – lidmašīnas vai apkalpes aizkavēšanās (45% gadījumu) un aviokompānijas izraisīta kavēšanās (25% gadījumu).
Savukārt ražošanas defekti sastāda tikai 0,6% gadījumus no visiem kavējumiem. Tomēr, neskatoties uz faktiem, pārvadātāji turpina plaši izmantot terminu «ārkārtas apstākļi», tādējādi apgrūtinot tūkstošiem pasažieru un izvairoties no tiesiski noteikto kompensāciju izmaksāšanas.
Ref: 225.000.103.2515