Šī gada pirmajos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, teju par piektdaļu jeb 17% pieaudzis izsniegto kredītu apjoms nekustamā īpašuma iegādei Swedbank.
«Zīmīgi, ka visaktīvāk šobrīd mājokli iegādājas tā dēvētie jaunie profesionāļi jeb iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 35 gadiem ar augstāko vai profesionālo izglītību un ienākumiem virs 1 000 eiro mēnesī. No visiem šogad kredītā iegādātajiem mājokļiem, 40% bijuši tieši jauno profesionāļu veiktie pirkumi,» norāda bankā.
Pētijuma dati liecina,ka jaunie profesionāļi visbiežāk par savu dzīvesvietu izvēlas Rīgu (59%), kamēr Pierīgā un reģionos nekustamo īpašumu iegādājas attiecīgi 24% un 18% iedzīvotāju. Lielākā daļa no viņiem savā īpašumā iegādājas dzīvokli (80%), tomēr arī privātmāju īpatsvars ir salīdzinoši augsts – teju piektdaļa jeb 19% iegādājas māju.
Lai arī joprojām cilvēku primārā izvēle mājokļu iegādē ir tipveida dzīvokļi Rīgā, tomēr aug arī pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos. Savukārt trešdaļa (32%) jauno profesionāļu dod priekšroku dzīvei jaunajos projektos, kas celti pēc 2000. gada. Visbiežāk tie ir dzīvokļi Rīgas centrā (18%), kā arī Purvciemā (9%) un Pļavniekos (8%), kur arī ir lielākais iegādei pieejamo mājokļu piedāvājums.
Kopumā vidējā summa, ko iedzīvotāji aizņemas mājokļa iegādei, ir 55 000 eiro ar atmaksas termiņu uz 16 gadiem. Visbiežāk savu mājokli iegādājas trīsdesmitgadnieki ar vidējiem ikmēneša ienākumiem no 1 000 līdz 1500 eiro.
«Cilvēku interese par kredītu sava mājokļu iegādei katru gadu stabili pieaug. Pozitīvo dinamiku stimulējuši vairāki faktori – vajadzība pēc mājokļa, zemās procentu likmes, kā arī Altum valsts atbalsta programma, kas ļauj ievērojami samazināt pirmās iemaksas apmēru mājokļa iegādei. Tomēr fakts, ka aptuveni 40% no mājokļu kredītiem tiek izsniegti šīs programmas ietvaros, norāda arī uz to, ka pirmās iemaksas uzkrāšana cilvēkiem ir šķērslis sava mājokļa iegādei. Kā rāda mūsu apkopotie dati, tieši jaunie profesionāļi šobrīd visaktīvāk tiecas iegādāties savu mājokli, tomēr ne visi no viņiem kvalificējas arī jaunās ģimenes statusam,» stāsta Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis.
Viņš skaidro, ka tas norāda uz valsts atbalsta programmas paplašināšanas nepieciešamību, piedāvājot to izmantot arī jaunajiem speciālistiem bez bērniem. «Kopumā iedzīvotāju aptauju dati liecina, ka mājokļa iegāde šobrīd ir aktuāla 41% sabiedrības. Tā kā mājokļu piedāvājums jaunajos projektos ir samērā ierobežots, lielākoties joprojām tiek pirkti dzīvokļi tipveida projektos. Tomēr pozitīvi ir arī tas, ka pieaug interese pēc savas privātmājas iegādes vai celtniecības.»
Pēc iedzīvotāju domām – izdevīgāk pirkt, nevis īrēt
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (57%) uzskata, ka šobrīd mājokli izdevīgāk ir pirkt nevis īrēt, liecina Swedbank veiktā aptauja. Tikai katrs desmitais (13%) uzskata, ka labāk mājokli īrēt, turpretī trešdaļai vispār nav viedokļa šajā jautājumā. Galvenais apsvērums par labu mājokļa iegādei, pēc iedzīvotāju domām (72%), ir tas, ka šobrīd ikmēneša kredītmaksājums ir līdzvērtīgs vai zemāks līdzīga mājokļa īres izmaksām.
Tāpat liela daļa (67%) kā būtisku argumentu norāda – nekustamā īpašuma iegāde ir ilgtermiņa ieguldījums.
Vaicāti, kas varētu veicināt aizdevumu pieejamību mājokļa iegādei, iedzīvotāji primāri norāda – lielākas algas (59%), plašāka valsts iesaiste ar atbalsta programmām (41%) un nodokļu atvieglojumi kredītņēmējiem (40%). Savukārt laukos dzīvojošie biežāk cer uz lielākām algām (67%), kamēr pilsētnieki – valsts atbalstu (44%).
Ref:224.000.103.2746