Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju savas zināšanas par pensiju 2.līmeni vērtē kā viduvējas, bet trešā daļa pat nezina, kas ir viņu pensiju plāna pārvaldītājs, un savas zināšanas vērtē kā sliktas, noskaidrots Swedbank veiktajā aptaujā.
Lielākā daļa, tas ir, 39% savas zināšanas vērtē kā viduvējas, sakot, ka zina, kas pārvalda viņu pensiju plānu, bet tā rezultātiem līdzi neseko.
Tikai katrs desmitais (13%) izprot pensiju 2.līmeņa nozīmību un regulāri seko līdzi izvēlētā plāna ienesīgumam, kā arī pēc vajadzības to maina.
Kā galvenos pensiju 2.līmeņa pārvaldītāja izvēles kritērijus iedzīvotāji min ienesīguma rezultātus (46%), vecumam atbilstošu pensijas plānu (23%) un līdzekļu pārvaldītāju pieredzi (23%), kam seko komisijas (17%) un līdzekļu pārvaldītāja ieguldīšanas stratēģija (17%).
Taču 37% iedzīvotāju nav skaidru kritēriju, pēc kuriem vadīties, izvēloties pensiju 2.līmeņa plānu pārvaldītāju. Tāpat 36% nav viedokļa par vēlamo ieguldījuma stratēģiju pensijas 2.līmeņa uzkrājumiem, kas vēlreiz apliecina zemo interesi un zināšanas par šo uzkrājuma veidu.
«Pensiju 2.līmenis ir iedzīvotāju nauda, kuru nesajūtam šodien, bet tā būs nozīmīgs atbalsts nākotnē. Šobrīd 6% no strādājošo algas katru mēnesi tiek novirzīti pensiju 2.līmeņa uzkrājumu veidošanai un no nākamā gada šo uzkrājumu būs iespējams mantot. Tāpēc pensiju plānu dalībniekiem ir jābūt apdomīgiem un disciplinētiem investoriem. Jo tas, kur un kādā veidā izvēlētais pensiju pārvaldītājs iegulda iedzīvotāju naudu, ir tiešā mērā atkarīgs no katra paša izvēles,» komentē Pēteris Stepiņš, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs. «Ieteicamākais ir izvēlēties savam vecumam atbilstošu pensiju plānu, kas paredz aktīvākus ieguldījumu ar lielāku peļņas potenciālu jaunībā, bet, tuvojoties vecumdienām, ieguldījumi kļūst konservatīvāki, saglabājot iepriekš nopelnīto. Tāpat noteikti jāizvērtē vēsturiskie peļņas rādītāji, kam ļoti būtisks ir mērogs – viena gada rezultāti nav rādītājs, ir jāskatās vismaz piecu vai 10 gadu griezumā.»
Kā norāda Swedbank pārstāvis, šobrīd viena no lielākajām problēmām ir tajā, ka iedzīvotājiem nav pieejams saprātīgs risinājums, kur redzēt un sekot līdzi – vai izvēlētais pensiju plāns pavairo kapitālu vecumdienām, vai gluži pretēji.
«Diemžēl pašlaik visa informācija par pensiju plānu darbību nav pieejama vienkopus, un arī tā, kas ir pieejama (piemēram, iemaksu un nopelnītā atskaite portālā Latvija.lv) ir gan grūti atrodama, gan arī sarežģīta un ne uzreiz saprotama. Lai no esošās informācijas uzzinātu, cik tiešām iedzīvotājs savā pensiju plānā gada laikā ir nopelnījis (jo vairāku gadu griezumā var būt mainījusies gan darba alga, gan pensiju plāns vai pārvaldītājs), ir jālejupielādē atskaites par vairākiem gadiem un pašam jāveic sarežģīti finanšu aprēķini,» stāsta Stepiņš. «Būsim atklāti – bez zināšanām finanšu jomā to neviens nedara un nedarīs. Nedaudz var palīdzēt portāls Manapensija.lv, kur var apskatīt pensiju plānu nopelnīto attiecīgajā gadā vai noteiktā laika posmā. Taču tā ir tikai daļa no nepieciešamās informācijas, un to var salīdzināt ar vidējo temperatūru siltumnīcā. Kopumā jāsaka, ka šīs kopējās bildes trūkums arī visdrīzāk ir lielākā barjera straujākas iedzīvotāju izpratnes veicināšanai par pensiju uzkrājumiem.»