Ekonomikas izaugsme Baltijas jūras reģionā ir diezgan vārga. Tam par iemeslu ir eirozonas ekonomikas vājums, ar Krieviju saistītie ģeopolitiskie riski, un pašu ekonomiku nelīdzsvarotība, secināts jaunākajā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.
Latvijā izaugsme kļuvusi lēnāka un tā būs permanenti lēnāka, nekā iepriekš. Lai balstītu izaugsmi, nepieciešamas investīcijas. Līdz šim Latvijai ar ārvalstu tiešo investīciju piesaisti ir veicies diezgan labi, bet pēdējos pāris gadus to ieplūde ir diezgan vārga. Līdz ar zināmu ekonomikas briedumu un izmaksu pakāpenisko kāpumu sāk augt Latvijas uzņēmumu tiešās investīcijas citās valstīs un šī tendence turpināsies. Lai veicinātu straujāku ekonomikas izaugsmi, uzņēmumiem ir ne tikai jāinvestē efektivitātes uzlabošanā, inovācijās un izpētē un attīstībā, bet arī jārāpjas ārā no ēnu ekonomikas, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Pēc viņas teiktā, pasaulē izaugsme ir ļoti nevienmērīga un vairumā lielo ekonomiku tā jau daudzus gadus ir zemāka, nekā gaidīts. Īpaši vārga tā ir eirozonā, kas bremzē izaugsmi visā pasaulē. Lai gan iet kā pa celmiem, pasaules ekonomika tomēr aug, un tas ir vitāli svarīgi Baltijas jūras reģiona valstīm, jo to izaugsme lielā mērā balstās tieši uz eksportu. Jau trešo gadu reģiona izaugsme atpaliek no prognozētā un ir zem ilgtermiņa vidējā tempa. Izaugsmi reģionā bremzē ne tikai eirozonas vājums, bet arī Krievijas-Ukrainas konflikta radītais ģeopolitiskais saspīlējums un nedrošība. Lēnā izaugsme daļēji ir sekas arī pašu reģiona ekonomiku strukturālai nelīdzsvarotībai – šeit var minēt Krieviju, kuras līdzšinējais izaugsmes modelis, kas balstās uz augošām izejvielu (jo īpaši naftas) cenām, ir sevi izsmēlis.
Swedbank prognoze reģiona izaugsmei šim gadam ir vien 1,2%. Nākošgad tā kļūs vēl vājāka – vien 0,9%, kas ir pat lēnāk, nekā prognozēts eirozonai. Tas gan lielā mērā ir Krievijas dēļ – tur gaidāma recesija. Lai gan citas reģiona ekonomikas visticamāk augs, izaugsme būs ļoti mērena. 2016.gadā reģiona izaugsme gaidāma ap 1,9%, pateicoties straujākai izaugsmei eirozonā un cerībām uz Krievijas-Ukrainas konflikta stabilizāciju, kā dēļ Krievija varētu atgriezties pie bālas, bet tomēr izaugsmes.
Strašuna uzsver, ka reģiona konkurētspēju un izaugsmi var uzlabot, ciešāk integrējoties un specializējoties. Lai tas notiktu, ir svarīga ekonomiku strukturālā kvalitāte (proti, institūciju un uzņēmējdarbības vides kvalitāte un efektivitāte, nodokļi, likuma vara, u.c.), tās uzlabošana un atšķirību mazināšana starp reģiona valstīm. Swedbank veidotais Baltijas jūras reģiona indekss (BSI) rāda, ka strukturālās kvalitātes ziņā reģions kopumā ir starp 24% konkurētspējīgākām valstīm pasaulē. BSI ir kāpis uz 7,6 šogad no 7,4 pērn – tas ir labāk nekā ES vidēji (7,1), bet sliktāk nekā ASV (8,4).
«Negatīva ietekme uz reģiona izaugsmes ilgtermiņa potenciālu ir Krievijas ģeopolitiskiem riskiem. Pēc būtības tie ir lielā mērā nogrāvuši iepriekšējos gados panāktos uzņēmējdarbības vides un konkurētspējas uzlabojumus un reģiona pārējo valstu sadarbība un integrācija ar Krieviju būtiski saruks. Attīstība Krievijā pašlaik ir galvenais risks Baltijas jūras reģiona izaugsmei. Lai mazinātu šādu risku ietekmi, parējām reģiona valstīm ir nepieciešams stiprināt savstarpējo integrāciju un izmantot savas priekšrocības, lai integrētos ar citām augošām ekonomikām. Ir skaidrs, ka ar esošo notikumu attīstību, Krievijas biznesa vide un likuma vara virzās prom no Eiropas standartiem. Tas vēl vairāk saasina Krievijas ekonomikas esošā modeļa nespēju radīt pietiekoši strauju izaugsmi, proti, Krievijas ekonomika ilgstoši stagnēs,» saka Strašuna.
Papildus pasaules ekonomikas vājumam un ģeopolitiskiem riskiem ir virkne iekšēju faktoru, kas palēninās Latvijas ekonomikas izaugsmi ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā. Piemēram, demogrāfisku tendenču dēļ nodarbināto skaits ilgtermiņā mazināties. Līdz ar to izaugsmi veidos vien ražīguma kāpums, kam nepieciešamas investīcijas, teic bankas eksperte.
Swedbank Baltijas jūras reģiona indekss (BSI) Latvijai uzrāda nelielu kāpumu ekonomikas strukturālās/institucionālās kvalitātes vērtējumā, uz 6,9 no 6,5 pērn (6,1 aizpērn). Tas nozīmē, ka Latvija ir 31% konkurētspējīgāko pasaules valstu vidū. Latvija spējusi apsteigt Lietuvu (6,6), bet vēl arvien atpaliek no reģiona vidējā (7,6) un Igaunijas (7,7). Ņemot vērā, ka pašreizējie reformu plāni ir diezgan blāvi un tajos trūkst ambīciju, nākamajos pāris gados Latvija var zaudēt savas pozīcijas, ja konkurenti būs izveicīgāki reformu īstenošanā.
No indeksa desmit jomām, vislielākais uzlabojums pēdējo divu gadu laikā ir bijis infrastruktūrā un loģistikā, citās jomās arī vērojams progress, bet lēnāks. Izņēmums ir inovāciju klimats, kas ir pat nedaudz pasliktinājies. Šī noteikti ir viena no jomām, kas prasa vislielāko uzlabojumu.
Ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) ieplūde Latvijā pēdējos pāris gadus ir diezgan vārga, līdzīgi kā Eiropā kopumā. Taču nepieciešamība biznesam investēt (it īpaši izpētē un attīstībā) ir kritiska, lai balstītu ražīguma kāpumu un ilgtspējīgu izaugsmi. Ņemot vērā mūsu joprojām diezgan zemo uzkrājumu līmeni, svarīga loma ir tieši ārvalstu investīcijām, kas var palīdzēt ne tikai ar finansējuma piesaisti, bet arī ar jaunām zināšanām, jauniem partneriem un noieta tirgiem.
Ārvalstu investīciju atdeve Latvijā joprojām ir lielāka un izmaksas ir zemākas nekā Eiropā vidēji. Tomēr līdz ar lēnāku izaugsmi un ienākumu līmeņa izlīdzināšanos ar ES attīstītām valstīm, visticamāk, atdeve mazināsies, kamēr izmaksas turpinās augt. Ģeopolitiskā neskaidrība saistībā ar Krievijas-Ukrainas konfliktu arī ietekmēs ārvalstu investīciju plūsmas – interese no Rietumu kompānijām veidot Latvijā jaudas eksportam uz Krieviju, visticamāk, mazināsies. Bet var pieaugt interese no Krievijas investoriem, lai investētu politiski stabilā ekonomikā, uzsver ekonomiste,
Pēc viņas teiktā, līdz ar zināmu ekonomikas briedumu sāk augt Latvijas uzņēmumu tiešās investīcijas citās valstīs. Tās vēl arvien ir ievērojami mazākas nekā ĀTI Latvijā, bet, visticamāk, turpinās kāpt – izmaksām pieaugot, kāps motivācija uzņēmējiem (gan ar vietējo, gan ar ārvalstu kapitālu) pārcelt savu darbību (daļēji vai pilnībā) uz ārzemēm. Tā arī ir iespēja labāk apgūt gan esošus, gan jaunus noieta tirgus.
Lai stiprinātu konkurētspēju un veicinātu izaugsmi, uzņēmējiem nepieciešams investēt gan efektivitātē, gan jaunu inovatīvu produktu attīstībā un tirgu apgūšanā (privātā sektora investīcijas izpētē un attīstībā ir kritiski zemas), bet to var sekmīgi izdarīt vien tad, ja uzņēmums nav ēnu ekonomikā. Proti, izkāpt no ēnu ekonomikas ir absolūti nepieciešams pašiem uzņēmējiem, lai sasniegt augstu produktivitātes līmeni un eksporta jaudu. Politikas veidotājiem savukārt jāpalīdz uzņēmējiem to paveikt, mazinot nodokļu slogu, atbalstot inovācijas, investīcijas izpētē un attīstībā un turpinot uzlabot uzņēmējdarbības vidi. Tāpat arī adekvāti reaģējot uz demogrāfijas un darba tirgus izaicinājumiem, tā Strašuna.
Ref: 102.000.102.8768