Aprēķini liecina, ka, sasniedzot pensijas vecumu, pašreizējiem darbspējīgā vecuma cilvēkiem, ienākumi var sarukt uz pusi. Taujāti, no kā šādā gadījumā atteiktos, lielākā daļa (44%) Latvijas iedzīvotāju norāda, ka primāri atteiktos no izdevumiem izklaidei un atpūtai, ceļošanai (43%), kā arī samazinātu izdevumus par jauna apģērba un apavu iegādi (39%), liecina Swedbank aptauja.
Taču kā rāda šodienas skaudrā realitāte, saņemot vidējo vecuma pensiju valstī, jau tagad lielākajai daļai pensionāru neatliek naudas ne izklaidei, ne savu vaļasprieku baudīšanai. Savukārt samazināt tēriņus par pārtikas un mājsaimniecības precēm, kam iedzīvotāji šobrīd tērē visvairāk, bet pensionāri nereti mēģina ietaupīt, būtu gatava vien trešā daļa (33%).
«Redzam, ka darbspējīgā vecuma cilvēki visai nelabprāt asociē sevi ar šodienas pensionāriem, tā vietā savas vecumdienas iztēlojoties pārtikušas, piepildītas dažādiem notikumiem, ceļojumiem un vaļaspriekiem. Domāt, ka, ievērojami samazinoties ienākumiem, vecumdienās varēs atteikties no dažādām dzīves baudām, ir tas pats, kas plānot savilkt jostu, kuras nemaz nav. Šodien vidējā vecuma pensija valstī ir 273 eiro, kas ir aptuveni 45% no Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju rīcībā esošajiem vidējiem ienākumiem. Taču daļa strādājošo, īpaši jaunie profesionāļi, joprojām paļaujas tikai uz valsts pensiju sistēmu un tā cer saglabāt šodienai līdzvērtīgu dzīves līmeni arī vecumdienās. Taču jāņem vērā, ka vecumdienās viņu ienākumi var sarukt pat uz pusi. Eiropas Savienības Eurostat dati liecina – Latvija 20 gados piedzīvojusi vienu no lielākajiem pensionāru īpatsvara pieaugumiem Eiropā. Tas ir izaicinājums ne tikai pensiju sistēmai, bet arī atgādinājums katram strādājošajam «nenogulēt» savas vecumdienas un jau laikus parūpēties par privātās pensijas uzkrājumu veidošanu,» skaidro Swedbank Uzkrājumu un apdrošināšanas atbalsta daļas produktu līnijas vadītājs Kristaps Kopštāls.
Iedzīvotāji vecuma grupā no 25 līdz 55 gadiem, ienākumiem sarūkot uz pusi, visbiežāk būtu gatavi samazināt izdevumus atpūtai un izklaidei, kā arī atteikties no ceļošanas. Turpretī iedzīvotāji vecumā virs 55 gadiem, kam pensijas gadi vistuvāk, apjauš, ka primāri nāktos atsacīties no regulāras apģērbu un apavu iegādes, tēriņiem dažādām pārtikas un mājsaimniecības precēm, kā arī uzkrājumu veidošanas. Zīmīgi, ka šīs paaudzes iedzīvotāji biežāk nekā citi, sarūkot ienākumiem, būtu gatavi mainīt dzīvi lielpilsētā pret dzīvi kādā citā pilsētā vai laukos (21% pret vidēji 12%).
Šodien lielākā daļa no strādājošajiem visvairāk tērē pārtikas un mājsaimniecības preču iegādei (92%), kam seko komunālie un citi maksājumi par mājokli (74%), transporta izmaksas (61%). Savukārt lielākajai daļai šodienas pensionāru galvenās ikmēneša izmaksu pozīcijas ir pārtika (93%), maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem (84%) un izdevumi par veselības aprūpi (67%), informē Swedbank.
Ref: 102.000.102.11951
Zobus izrāvu, matus nekrāsoju, negriežu, pie ārstiem neeju, taču no komunālajiem pakalpojumiem un īres atbrīvoties neizdodas.