Lēnāks eksporta kāpums (lēnāka tirdzniecība pasaulē, Krievijas eksporta plūsmu sarukums caur Latvijas ostām) un lēnāka investīciju atgūšanās (bažīgs noskaņojums augstākas nedrošības dēļ) bremzēs Latvijas ekonomikas izaugsmi, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.
Joprojām prognozējam izaugsmi, bet lēnāku, nekā gaidīts iepriekš. Šogad Latvijas ekonomika augs par 1,6%, bet līdz ar struktūrfondu spējāku ieplūdi 2017.gadā prognozējam 2.6% kāpumu un, kreditēšanai augot, 2018.gadā IKP varētu pieaugt par 2,9%. Latvijai tā ir lēna izaugsme, norāda Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Šī gada 3.ceturksnis bija krietni vājāks, nekā gaidīts, un ekonomika auga vien par 0,8% pret pērnā gada 3.ceturksni. IKP izaugsmes prognozi šim gadam esam samazinājuši uz 1,6% (2,1% iepriekš). Galvenais iemesls ir tas pats iepriekšējais – ES fondu kavēšanās, krīze būvniecībā, iedzīvotāju piesardzība tērēt. Apstrādes rūpniecība turas labi, augot par turpat 4% pret pērno gadu; tas redzams arī eksporta datos. Maksājumu bilances tekošais konts turas plusos. Bet lēnāks kļuvis mazumtirdzniecības kāpums, 3.ceturksnī augot vien par 1,1% gada griezumā – iespējams, ka darbavietu zudums būvniecībā (šogad par 8,4 tūkstošiem mazāk nekā pērn) piesardzīgus dara arī citos sektoros strādājošos. To, šķiet, norāda arī noguldījumu pieaugums bankās – iedzīvotāji turpina mazināt parādsaistības un uzkrāt, tērē piesardzīgi. Krīze būvniecībā ir bijis sitiens arī darba tirgum kopumā – strādājošo skaits šogad nav audzis (kritums bijis arī tirdzniecībā, bet darba vietu izveide citos sektoros kritumu neitralizē), bezdarba kritums ir ļoti lēns, algu kāpums kļuvis biklāks (bet joprojām tuvu 5% pret pērno gadu), skaidro ekonomists.
«Nākamgad izaugsme kļūs spējāka, jo ES fondu ieplūdes dēļ atkal augs investīcijas infrastruktūrā, iekārtās, ražošanas ēkās. Nenoteiktība par ārējo vidi, visticamāk, vilks noskaņojumu uz leju, un ļoti strauju izrāvienu investīcijās nākamgad varam arī neredzēt. Investīcijas no recesijas izvilks būvniecību, kas pavilks uz augšu nodarbinātību un atkal jau redzamāk spiedīs uz leju bezdarbu. Diemžēl darba tirgū negatīva ziņa ir tranzīta kravu apjoma kritums. Krievijai virzot kravas uz savām ostām, plūsma caur Latviju sarūk (piem., kravu apjoms pa Latvijas dzelzceļu infrastruktūru šī gada desmit mēnešos ir 17% zem pērnā gada apjoma). Ir maz ticams, ka savlaicīgi spēs aizstāt zaudēto plūsmu ar citām kravām, kas nozīmē, ka nodarbināto skaits sektorā saruks. Tāpēc bezdarbs atkāpsies lēnāk (8,3% 2018.gadā) un arī algu kāpums būs piezemētāks (ap 5-6% gadā). Inflācija nākamajos divos gados pakāpsies līdz 2-2,5% (piemēram, dārgāka nafta un lētāks eiro), kas daļu no algu kāpuma «apēdīs», bet mājsaimniecības to kompensēs ar mazāku krāšanu un aktīvāku aizņemšanos. Eksporta apjomi turpinās augt, bet tranzīta kravu kritums un protekcionisms izaugsmi turēs pie zemes,» uzsver Kazāks.
Ekonomikas izaugsme ir un nākošos pāris gadus būs lēna arī Lietuvā (2-2,8% gadā) un Igaunijā (1,3-2,5%). Populisma ietekme pieaug arī Baltijas valstīs – tas redzams gan vēlēšanu rezultātos Lietuvā, gan valdības maiņā Igaunijā. Lēna izaugsme un nespēja veikt ražīgumu uzlabojošas reformas politiķus mudinās skatīties ekspansīvas fiskālās politikas virzienā. Latvijā nākamgad plānotais nodokļu ieņēmumu kāpums (ap 7%) krietni apsteidz cerēto nominālā IKP izaugsmes tempu (mūsuprāt zem 5%). Vidēja termiņa budžetā valdības pašlaik plānotais deficīts (ap -0,6% no IKP) 2018.gadā nav ticams – Saeimas vēlēšanas un populisma kāpums spiedīs «tērēt līdz lūpai». Valsts spēja iekļauties budžeta rāmī būs atkarīga no Valsts ieņēmumu dienesta spējas iekasēt no ēnu ekonomikas. Tas ir iespējams, bet prasa strukturālas pārmaiņas gan nodokļu politikā, uzsver bankas eksperts.
Ref: 102.000.102.13935