Ministru prezidente Laimdota Straujuma joprojām cer, ka valdību veidojošās koalīcijas partijām izdosies vienoties par vienu konkrētu Valsts prezidenta amata kandidātu.
Kā intervijā telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes atzina Straujuma, ja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) 11.maijā izvirzīs savu prezidenta amata kandidātu, tad Vienotība šim amatam piedāvās Eiropas Parlamenta deputātu Arti Pabriku.
Par to, kura no izvirzītajām kandidatūrām galu galā varētu gūt visas koalīcijas atbalstu, Straujumai pagaidām grūti spriest, nezinot, ko valsts pirmās personas amatam virzīs ZZS.
Uz jautājumu, vai ir liela iespējamība, ka dažādu iemeslu dēļ tiks atbalstīta tieši ZZS virzītā kandidatūra, valdības vadītāja atbildēja: «Partijām vienmēr ir tādi vai citādi iemesli, bet ir svarīgi, ko sabiedrība domā par cilvēku, un tad arī notiek diskusijas starp partijām. Nav teikts, ka tas būs ZZS vai kāds cits, vai bezpartejisks [kandidāts],» sacīja Straujuma.
Koalīcijas partijas aizvien nesteidzas oficiāli lemt par iespējamiem kandidātiem Valsts prezidenta amatam un lēmumus šajā jautājumā varētu pieņemt maija vidū.
Saskaņā ar likumu kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas Saeimas Prezidijam ne agrāk par 50 dienām un ne vēlāk par 45 dienām pirms pašreizējā prezidenta pilnvaru laika beigām. Pilnvaru termiņš Valsts prezidentam Andrim Bērziņam beidzas jūlija sākumā, ņemot vērā, ka svinīgo solījumu viņš nodeva 8.jūlijā. Tātad maija otrajā pusē oficiāli jāpiesaka kandidāti prezidenta amatam.
ZZS valdes un frakcijas kopsēdē pieņemts lēmums, ka politiskais spēks savu Valsts prezidenta kandidātu nosauks 11.maijā. Līdz tam laikam apvienības iekšienē un frakcijā notiks iespējamo kandidātu apspriešana. Kā potenciālie ZZS kandidāti šim amatam tiek apspriesti zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, labklājības ministrs Uldis Augulis, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze un Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norāda, ka par vairākiem iespējamiem ZZS Valsts prezidenta amata kandidātiem koalīcijas partneri ir iepriekš balsojuši, apstiprinot viņus dažādos amatos, vai arī viņiem ir bijusi cita veida sadarbība. Attiecībā uz tiem iespējamiem kandidātiem, par kuriem koalīcijas partneri nav balsojuši Saeimā, ir jāņem vērā, ka Vienotībai ir bijis sadarbības līgums ar Seska pārstāvēto Liepājas partiju un Jelgavas domē Rāviņu atbalsta koalīcija, kuras sastāvā ir Vienotība, uzsver Brigmanis. Tāpēc, ja partneriem būs kādi iebildumi, viņam būs interesenti tos uzklausīt, jo koalīcijas partijas jau iepriekš ir paudušas atbalstu vai sadarbojušās ar minētajiem kandidātiem, saka ZZS frakcijas vadītājs.
Brigmanis gribētu cerēt, ka ZZS kā savu kandidātu nosauks vienu no minētajām amatpersonām, un norāda, ka viņam nav pamata apspriest jautājumu, vai ZZS 11.maijā varētu izvirzīt kādu citu pretendentu. Vaicāts, vai koalīcijas partijām, nespējot vienoties par sākotnēji nosauktajiem kandidātiem, būs jācenšas vienoties par citiem pretendentiem, Brigmanis norāda, ka nevēlas zīlēt turpmākos notikumus.
Līdz šim Vienotība un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) uzsvērušas, ka gaidīs, kad ZZS būs gatava piedāvāt apspriešanai savu kandidatūru. Tomēr Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pieļauj iespēju, ka arī Vienotība 11.maijā – tad pat, kad ZZS – varētu lemt par savu kandidātu prezidenta amatam. Vienlaikus partijas līdere akcentē, ka joprojām ir ļoti būtiski, lai koalīcija vienotos par kopīgu kandidātu prezidenta amatam.
Pēc iepriekšējās koalīcijas frakciju vadītāju tikšanās, kas notika pagājušajā nedēļā, Āboltiņā norādīja, ka Vienotība varēja piedāvāt apspriešanai savu kandidātu, ja ZZS būtu varējusi piedāvāt savējo. Vienotības valde esot apspriedusi vairākus potenciālos kandidātus uz šo amatu, tostarp esot minēti Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Ojārs Ēriks Kalniņš, pati Āboltiņa un Pabriks. Koalīcijas partneriem apspriešanai toreiz tika piedāvāts Pabriks.
Arī VL-TB/LNNK joprojām uzsver, ka ir būtiski vienoties par kopīgu koalīcijas kandidātu prezidenta amatam pēc iespējas ātrāk. Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzsver, ka pagaidām nekādus citus lēmumus šajā jautājumā politiskais spēks nav pieņēmis un tuvākajā laikā neko savā nostājā mainīt neplāno. Bērziņš gan piebilst, ka pēc maija svētkiem kandidātu izvirzīšanas process varētu aktivizēties. Viņš arī uzskata, ka ar partneriem jāpārrunā, vai nav nekas mainījies saistībā ar vienošanos par kopīgu koalīcijas prezidenta kandidātu.
VL-TB/LNNK politiķi jau iepriekš pauda, ka piemērots kandidāts prezidenta amatam būtu tiesību eksperts Egils Levits. Viņš gan piekristu savas kandidatūras izvirzīšanai tikai tad, ja viņu atbalstītu vairāki politiskie spēki.
Savukārt neoficiālajās sarunās politiķi prognozē, ka nākamais Valsts prezidents pirmajā vēlēšanu kārtā netiks ievēlēts, līdz ar to arī īstais kandidāts uz šo amatu varētu kļūt zināms tikai pēc pirmās vēlēšanu kārtas.
Līdz šim savus Valsts prezidenta amata kandidātus ir nosaukušas tikai divas opozīcijas partijas – Latvijas Reģionu apvienība šajā amatā vēlētos redzēt deputātu Mārtiņu Bondaru, bet partija No sirds Latvijai – parlamentārieti Gunāru Kūtri.
Ref: 102.000.102.9683