Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikums par valsts pārbaudījumu kārtošanu tikai valsts valodā ir labs, tikai jādomā par adekvātu pārejas periodu, uzskata Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (GKR).
BNN iepriekš ziņoja, ka IZM pārstāvji Konsultatīvo padomi iepazīstinājuši ar sagatavoto priekšlikumu Ministru kabineta noteikumu grozījumiem, kas paredz centralizēto eksāmenu kārtošanu 9. un 12.klašu skolēniem mazākumtautību skolās valsts valodā. Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs un citi mazākumtautību skolu direktori apliecinājuši, ka šāda prakse daudzās skolās tiek īstenota jau šobrīd un šis IZM priekšlikums ir atbalstāms.
Savukārt Aldermane norādīja, ka šādu ieceri viņa konceptuāli atbalsta, jo statistika jau tagad liecina, ka tikai 15% mazākumtautību izvēlas eksāmenu kārtot dzimtajā krievu valodā.
«Pirms vairākiem gadiem sāktais process aizgājis pats par sevi – nesāpīgi un bez problēmām. Jautājums ir par termiņiem, kas tagad īsti nav atrunāts dokumentos,» saka Aldermane.
Viņa pauž, ka, skolēns, kurš patlaban mācās 11.klasē, iespējams, jau ir orientēts eksāmenus eksaktajos mācību priekšmetos kārtots krievu valodā, līdz ar to Aldermanes ieskatā nevar pieļaut darbības, kas pasliktina bērna iespējas, kā arī nedrīkst saviļņot nevajadzīgi sabiedrību.
«Ja no šī gada septembra skolēns zinātu, ka viņam eksāmeni notiek tikai valsts valodā, tad to sabiedrība to saprastu. Rīgā ļoti daudz esam darījuši, veidojuši latviešu valodas kursus. Taču ir jautājums, vai visā Latvijā, pašvaldībās, kur vairākums ir mazākumtautību iedzīvotāji, katrs skolotājs spēs sagatavot skolēnus, perfekti runājot valsts valodā,» vērtēja Aldermane.
Kopumā Aldermane IZM priekšlikumu vērtē kā labu, taču uzsver nepieciešamību runāt par termiņiem, kas neradītu nevajadzīgu spriedzi.
Kā ziņots, skolēniem varētu liegt iespēju eksāmenos izvēlēties to kārtošanas valodu, tādējādi nosakot, ka eksāmeni kārtojami tikai latviešu valodā, liecina IZM sagatavotie grozījumi noteikumos par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību.
Patlaban spēkā ir Ministru kabineta noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību, kas nosaka, ka izglītojamais, kurš iegūst vispārējo vidējo izglītību mazākumtautību izglītības programmās, ir tiesīgs izvēlēties centralizētā eksāmena kārtošanas valodu – latviešu vai krievu valodu (izņemot eksāmenus valodu mācību priekšmetos). Patlaban eksāmenu materiāli tiek gatavoti latviešu valodā, savukārt to izpildes valodu – latviešu vai krievu – izglītojamais ir tiesīgs izvēlēties.
Ņemot vērā pieaugošo tendenci mazākumtautību izglītojamo vidū izvēlēties kārtot eksāmenus latviešu valodā, ar noteikumu projektu IZM paredz noteikumu grozījumus, nosakot, ka izglītojamajam, kurš iegūst vispārējo vidējo izglītību, tādējādi tam attiecoties arī uz mazākumtautību izglītības programmām, eksāmena kārtošanas valoda ir latviešu valoda (izņemot eksāmenus valodu mācību priekšmetos), tādējādi vairs neparedzot izvēles tiesības attiecībā uz valodu, kurā kārtot eksāmenu.
Šādus grozījumus konceptuāli atbalsta Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos.
Valsts izglītības satura centra dati liecina, ka katru gadu pieaug skolu un skolēnu skaits, kas centralizētos eksāmenus kārto latviešu valodā. 2008./2009.mācību gadā eksāmenus latviešu valodā mazākumtautību skolās kārtoja 60% skolēnu. 2015./2016.gadā šī dinamika ir pieaugusi līdz 85%. IZM atbalstīja arī Konsultatīvās padomes priekšsēdētāja priekšlikumu par samērīgu pārejas periodu eksāmenu kārtošanai valsts valodā 9.klašu skolēniem, iepriekš ziņoja BNN.
Ref: 225.000.103.1049