IEDVESMAS STĀSTS | Antra Sprēde – mans pirmais maratons

Viņa kā viegla pieneņpūka traucas reizē ar vēju pa cilvēku pielietām ielām, viņa pa meža takām skrien pretī saulei, viņa uzsmaida pretimgājējam un smaida pati sev. Katrs starts un finišs ir uzvara. BNN žurnāliste Gunta Kūla šajā nedēļā sarunājas ar Mans pirmais maratons programmas dalībnieci Antru Sprēdi, kura aizvadītajā nedēļas nogalē noskrēja savu pirmo maratonu.

42 kilometri tika noskrieti ar prieku, azartu, degsmi, pateicību Rimi Rīgas maratona radītajai burvībai un atbalstam. Kopā ar citiem dalībniekiem viņa 16 nedēļu garumā mērķtiecīgi gatavojās sevis izvēlētajai distancei.

«Izaicinājums ir ne tikai noskriet 42 km maratonu, bet arī treniņi, kas aizvadīti, lai varētu to izdarīt,» teic Antra.

Skriešana veido jaunas draudzības

Pirms pāris gadiem Antrai prātā nav nācis, ka viņa to spētu. Īstais skriešanas stāsts sācies pirms diviem gadiem, lai gan jau vidusskolas laikā un, sākot studijas augstskolā, Antra reizi pa reizei devās skrējienā. Vienmēr atradās kāds «bet», kāpēc šī nodarbe nekļuva par regulāru ikdienas rutīnu. Šķiet, bija jāsagaida īstais brīdis, līdz Antra sajuta skrējiena pēcgaršu, kas pēdējos divus gadus viņu motivē doties skrējienā vairākas reizes nedēļā.

Mans pirmais maratons, Antra Sprēde, kā noskriet maratonu, intervija, iedvesma, maratons, pusmaratons,
Foto: Mans pirmais maratons

«Ja nemaldos, tas bija 2019.gada rudens, kad es sapratu, ka man gribas kaut ko iesākt pēc darba. Es sapratu, ka mēs savu ikdienu pavadām sēžot: sēžam darbā, sēžam sabiedriskajā transportā, sēžam atnākot mājās no darba, pat satiekoties ar draugiem, mums ir «pasēdēšana». Tik daudz dzīves laika tiek pavadīts sēžot.»

Antra strādā biroja darbu, un viņa atklāj, ka īsā laika sprīdī nācies saskarties ar biroja darba traumām, kā, piemēram, savilkta spranda, savilkta plaukstas locītava, muguras sāpes. «Sapratu, ka ir jāsāk kaut ko darīt! Skriešana šķita pats vienkāršākais – uzvelc sporta apavus, ej ārā un skrien!»

Antra lielāko dzīves daļu pavadījusi Tukumā. Tukuma ielas un gleznainais piepilsētas mežs viņu burtiski ievilka šajā sporta veidā. Un ne tikai… Skriešana vieno, patika pret skriešanu var veidot arī jaunas draudzības, attiecības un mīlestību.

Katram skriešanas mērķi atšķiras – viens skrien, lai uzlabotu veselību, cits, lai nomestu liekos kilogramus, vēl kāds, lai piedalītos sacensībās un satiktu jaunus draugus.

Mans pirmais maratons, Antra Sprēde, kā noskriet maratonu, intervija, iedvesma, maratons, pusmaratons,
Foto: Mans pirmais maratons

42 kilometri

42 kilometri… Tas ir kā no Tukuma līdz Jūrmalai. Ar automašīnu braucot liekas, ka nieks vien ir, bet noskriet – tas ir pavisam kas cits. Jautājām Antrai, vai viņa, uzzinot, ka ir iekļuvusi programmas dalībnieku sastāvā, vispār saprata, cik daudz ir 42 kilometri. «Aizvadītajā vasarā es noskrēju pusmaratonu, kas ir 21 km, – jau tas man šķita daudz. Man tas bija liels izaicinājums, taču es uz to gāju – «caur logu»,» viņas smejas.

«To, ka es skriešu maratonu, godīgi sakot, es sapratu tikai divas dienas pirms maratona, kad izņēmu savu numuru. Skaitlis, protams, baidīja, bet man izdevās!» Antra sasniedza vēlamo rezultātu – noskriet maratonu mazāk nekā četrās stundās. Viņa to izdarīja trīs stundās, 52 minūtēs un 37 sekundēs.

Viens dzīves mērķis ir izpildīts

Uz jautājumu, vai Antra pirms maratona starta un Antra nākamās dienas rītā, saprotot, ka pievarējusi 42 kilometru distanci, ir mainījusies, viņa saka: «Viens dzīves mērķis ir izpildīts – noskriet maratonu. Es apzinos, ka to nevar izdarīt kurš katrs, tas ir liels darbs, kas paveikts. Esmu noķērusi, manuprāt, vienu no fantastiskajām sajūtām, kāda eksistē – gandarījuma sajūtu. Ir arī mazliet bēdīgi, ka beidzas ikdienas koptreniņi, taču – es turpināšu iesākto. Maratons nav noslēgums manai aizrautībai.»

Vēl viens liels ieguvums būt starp Mans pirmais maratons dalībniekiem ir iepazītie cilvēki: «Komandas gars un atbalsts bija jūtams nepārtraukti gatavošanās laikā. Mēs katrs paveicām vairāk nekā paši gaidījām. Es ļoti novērtēju to, ka man bija iespēja būt starp mērķtiecīgiem cilvēkiem. Tad, kad tu dzīvē gribi kaut ko sasniegt, ir svarīgi, lai arī apkārt esošie cilvēki ir ar tādu pašu skatījumu. Būt starp tiem, kuri sasnieguši vēl vairāk, ir brīnišķīgi – tas liek censties vēl vairāk. Es arī sapratu to, cik svarīgi ir būt komandā. Lai arī dzīvē varam vieni sasniegt daudz, bet, manuprāt, tas ir daudz grūtāk nekā komandā.»

Pilnu Antras iedvesmas stāstu lasiet portālā Rītakafija.lv!

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas