Parlamentārās izmeklēšanas komisiju saistībā ar Zolitūdes traģēdiju vadīs Ringolds Balodis, kurš 12. Saeimā ievēlēts no partijas No sirds Latvijai saraksta. Tā ceturtdien, 27.novembrī, savā pirmajā sēdē lēma komisijas deputāti.
«Šodien lēmām vērsties pie ģenerālprokurora ar lūgumu turpmāk komisijas sēdēs piedalīties personīgi vai deleģēt savu pārstāvi. Tāpat deputāti nolēma uz izmeklēšanas komisijas sēdi aicināt Rīgas mēru Nilu Ušakovu un bijušo premjeru Valdi Dombrovski,» norāda isijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis.
Pēc viņa teiktā, Zolitūdes lielveikala Maxima traģēdijas parlamentārā izmeklēšanas komisija varētu secināt, kurš ir bijis vainīgs pie nesakārtotiem likumiem, kāpēc atbildīgie dienesti nebija izdarījuši visu līdz galam, un komisija varētu nonākt līdz konkrētiem atbildīgo personu uzvārdiem.
Par komisijas priekšsēdētāja biedru deputāti ievēlēja Regīnu Ločmeli-Luņovu, bet par sekretāru – Intu Dālderi, informē Saeimas Preses dienests.
Komisijā strādās arī deputāti Arturs Kaimiņš, Kārlis Krēsliņš, Aleksejs Loskutovs, guna Rībena, Kārlis Seržants, Inguna Sudraba, Mārtiņš Šics, Zenta Tretjaka un Juris Vectirāns.
Ločmele-Luņova aicināja komisijā visus strādāt gan ar prātu, gan sirdi, izmantot iepriekš gūto pieredzi un saņemto tautas uzticību. Deputātu uzdevums ir nepieļaut, lai šāda veida traģēdijas mūsu valstī atkārtotos, uzsvēra parlamentāriete. Kaimiņš mudināja komisijas darbā ievērot vairākus principus, tostarp atklātību un cieņu pret bojāgājušajiem. Komisijai ir jāveic visaptverošs darbs, ņemot vērā arī starptautisko pieredzi, un deputātiem jāapzinās, ka viņiem ir iespēja mainīt ļoti daudzas lietas, uzsvēra politiķis.
Balodis skaidroja, ka piekrīt gan Kaimiņam, gan Ločmelei-Luņovai. Jāanalizē, tās daudzās lietas, kas ir izdarītas līdz šim, un komisija darbu nesāk tukšā vietā. Jāizmanto komisijas locekļu potenciāls, arī Kaimiņa, kurš tautā ieguvis lielu popularitāti. Komisijas vadītājs norādīja, ka komisijas sēdes kopumā būs atklātas, bet pēc komisijas vienošanās var būt nepieciešamība rīkot slēgtas sēdes, jo, piemēram, traģēdijas skartie varētu negribēti publiski izteikties. Valsts iestāžu pārstāvjiem būs jārunā atklātās sēdē.
Komisijas pirmās sēdes laikā komunikācijā starp dažiem deputātiem parādījās arī atsevišķi negludumi. Piemēram, Kaimiņš norādīja, ka Balodis pirms ievēlēšanas par komisijas vadītāju bija norādījis, ka darbs būs atklāts, bet vēlāk sāk runāt par iespējamām slēgtām sēdēm. Savukārt Balodis norādīja, ka komisijas sēdes nevajadzētu pārvērst par šovu.
Deputāts Kārlis Seržants vērsa uzmanību – ja komisija gribēs strādāt ar slepenu informāciju, pielaides saņemšana valsts noslēpumam varētu prasīt vairākus mēnešus.
Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs, atklājot komisijas sēdi, norādīja, ka Saeima ir saņēmusi 582 iesniegumus ar aicinājumu par komisijas priekšsēdētāju ievēlēt Kaimiņu.
Saeima 11.novembrī pieņēma lēmumu «Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā» izveidošanu.
Komisija izveidota uz divpadsmit mēnešiem pēc 36 deputātu pieprasījuma.
Satversme noteic, ka Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentāriskas izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības atbilstoši tam noteiktajam uzdevumam uzaicināt un uzklausīt jebkuru personu, tajā skaitā arī privātpersonu, un, ja nepieciešams, pieaicinot lietpratējus, izdarīt revīzijas valdības, pašvaldību un privātajās iestādēs un uzņēmumos, ja privātās iestādes un uzņēmumi tieši vai netieši saņem valsts pabalstus, kredītus vai pasūtījumus vai piedalās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā.
Ref: 102.000.102.8726