Vairāk nekā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju vēlētos veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs.
Vairums iedzīvotāju Latvijas vides situāciju vērtē pozitīvi, taču, neskatoties uz to, aptaujātie uzsver, ka ir jādomā, kā valstī samazināt sadzīves ķīmijas un atkritumu, izplūdes gāzu, kā arī rūpniecības izmešu radīto piesārņojumu.
Pēc iedzīvotāju domām, šajā ziņā būtiska loma ir arī valstij, kam vairāk vajadzētu domāt par atkritumu otrreizēju pārstrādi, ierobežot kaitējošu vielu izplatību, kā arī plašāk izmantot atjaunojamo enerģijas resursu sniegtās iespējas, liecina pētījuma rezultāti.
Valstij jāveicina atkritumu otrreizēja pārstrāde
Lai noskaidrotu, cik zaļa un videi draudzīga valsts, pēc iedzīvotāju domām, ir Latvija, tika lūgts aptaujāto viedoklis par to, kurā vietā no 180 «zaļākajām» pasaules valstīm varētu būt Latvija.
Kā liecina pētījuma rezultāti, tikai 8% iedzīvotāju vides situāciju vērtē kā sliktu un Latviju ierindotu vien otrajā simtniekā. Taču arī pirmajā desmitniekā Latviju iekļautu tikai katrs sestais (16%). Pārējie respondenti Latviju vienlīdz bieži ierindotu kā pirmajā, tā otrajā piecdesmitniekā.
Jāatzīmē, ka pēc Enviromantal Performance Index datiem Latvija patlaban atrodas 22.vietā.
Par to, kas Latvijas videi nodara lielāko kaitējumu, iedzīvotāji visbiežāk atzina, ka par būtiskāko vides draudu uzskata piesārņojumu, ko rada gan sadzīves atkritumi un sadzīves ķīmija (55%), gan transporta pārvadājumi (41%), gan arī rūpniecības izmeši (35%).
Tikmēr par mazāk svarīgiem faktoriem iedzīvotāji uzskata ārējos apstākļus, piemēram, pārmaiņas, kas norisinās citviet pasaulē (16%), vai svešu, vietējo sugu nomācošu dzīvnieku un augu ievešanu Latvijā (11%).
Vaicājot, kādu ieguldījumu šajā ziņā spētu sniegt valsts, teju puse (45%) iedzīvotāju norādīja, ka valstij vajadzētu vairāk veicināt atkritumu otrreizēju pārstrādi, piemēram, ieviešot pudeļu nodošanas punktus. Tāpat iedzīvotāji par nepieciešamu uzskata valsts iesaisti videi kaitējošu vielu ierobežošanā, piemēram, samazinot maisiņu, PET pudeļu un citu ķīmisku produktu izplatību (34%) un atjaunojamo energoresursu (saules, vēja, ūdens enerģijas) izmantošanas veicināšanā (33%).
42% ikdienā šķiro atkritumus
Atkritumu šķirošana cilvēku apziņā viennozīmīgi ieņēmusi līdera pozīciju, gan nosaucot tās darbības, kuras liecina par «zaļu» dzīvesveidu, gan uzskaitot tās aktivitātes, kuras paši respondenti veic ikdienā. Jāatzīmē gan, ka zinošo respondentu ir krietni vairāk – 65%, kamēr reāli šķirojošo ievērojami mazāk – 42%, norāda pētījuma pārstāvji, secināts pētījumā.
Salīdzinoši bieži aptaujātie norāda, ka cenšas taupīt elektroenerģijas, ūdens un citus resursus (36%) un automašīnas vietā pārvietoties ar kājām, velosipēdu vai sabiedrisko transportu (30%). Katrs ceturtais (25%) vides saudzēšanas nolūkos piedalās publiskās talkās vai individuālās atkritumu savākšanas aktivitātēs (25%), bet katrs piektais – ierobežo savu patēriņu, neiegādājoties produktus vai preces, bez kurām var iztikt. Un tikai 11% atzīstas, ka ikdienā neievēro neko no iepriekšminētā, norāda pētījuma dati.
Lielākā plaisa veidojas tajos atbilžu variantos, kas saistīti ar alternatīvu piedāvājumu trūkumu, piemēram, 25% respondentu uzskata, ka vajadzētu izvairīties no plastmasas maisiņiem, bet dzīvē šo principu ievēro 17%. Otrs biežākais atšķirību iemesls – izmaksas. Videi draudzīgu kurināmo vides saudzēšanas nolūkos gribētu izmantot 21%, bet to īsteno tikai 9% respondentu.
«Šo ainu apstiprina arī atbildes uz jautājumu par galvenajiem kavējošajiem faktoriem videi saudzīga dzīvesveida īstenošanai. Aptaujas dalībnieki min, ka gana spēcīgs iemesls ir ekonomiskais faktors – iegādāties videi draudzīgus produktus, viņuprāt, ir dārgāk (54%). Tāpat par būtisku faktoru iedzīvotāji nosauc arī neatbilstošu infrastruktūru, piemēram, dzīvesvietas tuvumā nepieejamus atkritumu šķirošanai paredzētos konteinerus, nepietiekami ērtu sabiedrisko transportu vai apgrūtinātas iespējas braukt ar velosipēdu (52%),» skaidro pētījuma pārstāvji.
Trešdaļa respondentu atzina, ka viņiem vispār trūkst informācijas par to, kā dzīvot videi draudzīgi (32%), un norādīja, ka viņiem šobrīd nav ticības, ka ar savu rīcību viņi spēj palīdzēt vai būtiski mainīt esošo situāciju (35%).
Naudu izvēlētos ieguldīt mežu un jūras aizsardzībā
Aicinot iedzīvotājus iedomāties situāciju, kurā viņiem kļūst pieejami ievērojami kāda fonda līdzekļi, kurus ieguldīt apkārtējās dabas aizsardzībā, puse aptaujāto naudu ieguldītu Latvijas mežu aizsardzībā (55%) un Baltijas jūras piesārņojuma mazināšanā (48%).
Iedzīvotāji arī minējuši arī to, ka ar finansiālajiem līdzekļiem censtos veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu (33%).
Ref:224.000.103.1019