Ne Valsts zemes dienests, ne Tieslietu ministrija līdz šim nav pratusi izsmeļoši, un pats galvenais – vienkārši un saprotami izskaidrot cilvēkiem, nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem, kā valsts viņu īpašumiem noteikusi vērtības, uzskata Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis.
Šobrīd īpašumu tirgus vērtībām krītot, otro gadu pēc kārtas tām līdzi samazinās arī kadastrālās, tomēr nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību atšķirības, tāpat kā tirgus vērtību atšķirības, valstī ir milzīgas – tas ir fakts. Pastāvot tik milzīgām atšķirībām, tās nodokļa likmes, kas atbilst tirgus stāvoklim Ludzas vai Sakas novadā, diezin vai būs derīgas Rīgai, Jūrmalai, laikrakstam Latvijas Avīze norāda Lazdovskis.
Kurš gan vēl labāk par pašvaldību pārzina stāvokli savā teritorijā? Ja pašvaldībām ir tiesības ievākt šo nodokli, tad tām jādod tiesības noteikt atbilstošas likmes. Tāda prakse ir Vācijā un citās Eiropas valstīs, teic Lazdovskis, noraidot iespējamību, ka dodot pašvaldībām tiesības pašām noteikt nodokļa apmēru, būs tā, ka draugiem un biznesa partneriem tiks noteiktas zemākas likmes.
Protams, var bezgalīgi debatēt par to, vai un kādā mērā kadastrālās vērtības jāsamazina vai jāpalielina. Bet, manuprāt, vispirms skaidri jāzina, kāda ir tā nodokļa summa, ko valsts plāno ieņemt no iedzīvotājiem nodokļu veidā par viņiem piederošo zemi un mājām. Ja kadastrālās vērtības samazināsim, tad, lai iekasētu plānoto nodokļa summu, neizbēgami būs jāpalielina nekustamā īpašuma nodokļa likmes. Ja plānojam pacelt mājokļa nodokli no 0.1 līdz 1.5% jeb 15 reizes, tad taču nevaram likmēm līdzi kā bikšu gumiju uz vienu vai otru pusi staipīt kadastrālās vērtības!
Savukārt, vaicāts par to, kādai vajadzētu būt valsts kadastrālās vērtēšanas sistēmai, Lazdovskis norāda, ka sistēmas var būt tikai divas. Pirmā – administratīvi nosakot kadastrālās vērtības un nošķirot tās no svārstībām nekustamo īpašumu tirgū. Otrā – pilnveidot jau izveidoto kadastrālās vērtēšanas sistēmu, kurai gan piemīt dažādi trūkumi.
Pat ieguldot vienu, divus vai trīs miljonus sistēmas pilnveidošanā, tik un tā nebūs iespējams īsā laikā sagaidīt radikālas pārmaiņas. Izmantojot visus pieejamos datus, Valsts zemes dienests jau ir par 25 procentiem samazinājis nākamajam gadam noteiktās nekustamo īpašumu kadastrālās bāzes vērtības tur, kur pēdējos gados bija vērojams vislielākais tirgus cenu kritums, valstī tās samazinot vidēji par 8 procentiem, saka Lazdovskis, uzsverot, ka tomēr jāapzinās, ka atlikušajos šā gada mēnešos nav iespējams izdomāt un jau no 2011. gada 1. janvāra ieviest pilnīgi jaunu sistēmu un jaunas kadastrālās vērtības aptuveni 3 miljoniem nekustamo īpašumu.