Igaunijas iedzīvotāji jūtas daudz drošāk salīdzinājumā ar saviem kaimiņiem Latvijā un Lietuvā. Skalā no -100 līdz +100 punktiem igauņi ir novērtējuši savu drošības sajūtu ar +11 punktiem, lietuvieši ar -6, savukārt latvieši ar -10, liecina Ergo Baltijas valstu Drošības indeksa pētījuma dati.
Salīdzinot ar 2015.gadu, kad Drošības indekss tika mērīts iepriekšējo reizi, Igaunijas iedzīvotāju drošības sajūta ir ievērojami pieaugusi, un tas attiecas vienlīdz uz visām pētījumā analizētajām drošības dimensijām – finanšu situāciju, nodarbinātību, veselības aizsardzību, kriminalitāti un valsts drošību. Šajos divos gados ir pieaugusi Lietuvas iedzīvotāju nedrošības sajūta (no -4 uz -6), un, lai gan arī Latvijā Drošības indekss kopumā ir uzlabojies (no -12 uz -10), iedzīvotāji šeit joprojām jūtas visneaizsargātākie.
Vismazāk triju Baltijas valstu iedzīvotājus biedē noziedzība un iespēja kļūt par fiziska uzbrukuma upuriem. Atšķirībā no cilvēkiem Lietuvā un Latvijā, Igaunijas iedzīvotāji jūtas pietiekami droši materiālā un finansiālā ziņā. Šajā dimensijā Igaunijā Drošības indekss ir +17, Lietuvā -0,4, bet Latvijā -8.
Vislielākās bažas Baltijas valstu pilsoņiem raisa rūpes par veselību un valsts drošību. Igauņi ir novērtējuši draudus savas valsts drošībai ar -3, lietuvieši ar -20 un latvieši ar -26. Igaunijas un Latvijas iedzīvotāju skatījumā vislielākie draudi drošībai bija 2015.gadā, lietuviešus šis jautājums vairāk satrauc 2017.gadā.
Par veselību visvairāk raizējas Latvijas iedzīvotāji, kuru Drošības indeksa vērtējums šajā jomā ir -34, lietuvieši seko ar -31, bet igauņi – ar -7.
Ergo Drošības indeksa pētījumā analizēti arī faktori, kas ietekmē cilvēku dzīves stabilitāti. «Rādītāji, kas raksturo apmierinātību ar dzīvi un paļāvību saviem spēkiem, Baltijas valstīs gadu no gada ir līdzīgi. Desmit punktu skalā Lietuvas rezultāts – 6,81, bet Igaunijas un Latvijas – 6,61 punkts. Visaugstāk savu spēju tikt galā ar dzīves grūtībām vērtē igauņi un lietuvieši, Latvijā šis rādītājs ir zemāks. Abās kategorijās Igaunijā un Latvijā iegūtie vērtējumi salīdzinājumā ar 2014.gadu, kad Drošības indekss tika mērīts pirmo reizi, ir nedaudz pieauguši, bet Lietuvā samazinājušies,» norāda pētījuma pārstāvji.
Materiālā stāvokļa novērtējums, salīdzinot ar 2014.gadu, Baltijas valstīs ir paaugstinājies par pāris procentiem: 53% Latvijas iedzīvotāju uzskata sevi par materiāli nodrošinātiem, tāpat domā 48% igauņu un 47% lietuviešu.
Kopumā tika aptaujāti 1 005 pastāvīgie iedzīvotāji katrā valstī vecumā no 18 gadiem līdz 74 gadiem.
Ref:224.00.103.1081