Lai arī būtiski samazinājies ielūgumu skaits, piecu gadu laikā Kultūras ministrija nav izveidojusi caurskatāmu un skaidru ielūgumu izsniegšanas kārtību, lai uz valstiski nozīmīgiem kultūras pasākumiem aicinātu amatpersonas, juridiskās vai privātpersonas, aizrāda Valsts kontrole (VK).
VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja Līga Krapāna atzīmē, ka jau 2014.gadā ministrijai sniedza šādu ieteikumu, tomēr līdz šim veiktās darbības nav bijušas pietiekamas.
Ielūgumos budžetam «gar degunu» aiziet paprāvas summas
Tā, piemēram, izsniedzot ielūgumus uz 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem, valsts budžetam secen gāja ieņēmumi robežās no 27,6 tūkstošiem līdz 138 tūkstošiem eiro, uzskata valsts iestāde.
Pēc revīzijas Kultūras ministrijai tika sniegts ieteikums – izvērtēt iespēju izstrādāt normatīvos aktus, kuros būtu noteikts uz valstiski nozīmīgiem kultūras pasākumiem ielūdzamo personu skaits un kategorijas. Sākotnējais ieteikumu ieviešanas termiņš bija 2014.gada 1.decembris, tomēr tas vairakkārt tika pagarināts, kā pēdējo nosakot 2018.gada 28.decembri. Arī Ministru kabinetam tika sniegta informācija par nepieciešamību rīkoties ieteikuma ieviešanā, uzsver VK.
Uz labo pusi
Salīdzinot ar 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem, simtgades svētkos izsniegto ielūgumu skaits ir būtiski samazinājies, kā rezultātā var uzskatīt, ka valsts budžetā ir iegūti papildu ieņēmumi 85 tūkstošu eiro apmērā. Valsts kontrole šai sakarā novērtē Kultūras ministrijas un Latvijas Nacionālā kultūras centra paveikto.
Tomēr normatīvajos aktos vēl aizvien nav noteikta kārtība, kādos gadījumos un uz kādiem pasākumiem valsts pārvaldes iestādes kā pasākumu rīkotājas ir tiesīgas izsniegt ielūgumus amatpersonām, juridiskajām personām un privātpersonām, līdz ar to tas tiek atstāts katras valsts pārvaldes institūcijas ziņā, kas arī ir tiesīga noteikt savus nosacījumus ielūgumu izsniegšanai.
Tā 2018.gadā izsniegto ielūgumu skaits uz citiem nozīmīgiem Latvijas valsts simtgades pasākumiem bija robežās no 2% līdz 39% no kopējā biļešu skaita.
Kritiku noraida
Tikmēr Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (LNKC) norāda, ka gatavojoties XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, kas notika 2018.gada vasarā, Latvijas Nacionālais kultūras centrs izstrādāja normatīvo iekšējo aktu XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas noteikumi.
«Noteikumi regulē biļešu rezervācijas un ielūgumu izsniegšanas kārtību. Tāpat regulējums nosaka, ka ielūgumu skaits nedrīkst pārsniegt 2% no kopējā svētku norišu skatītāju vietu skaita. Jautājums par ielūgumu skaitu izskatīts arī Dziesmu un deju svētku padomē,» BNN skaidro centra pārstāvji.
Tāpat tiek atzīmēts, ka pirms kārtējiem svētkiem, gan 2013.gadā, gan 2018.gadā, Ministru kabinets apstiprina Svētku maksas pakalpojumu cenrādi, kas ir ārējais tiesību akts. Arī maksas cenrādī līdzās biļešu cenām un atlaidēm tiek norādīts ielūgumu procentuālais apjoms, komentē centrs.
«Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotie starpsvētku pasākumi lielākoties ir bez ieejas maksas, uz tiem aicināts ikviens interesents. Savukārt Dziesmu un Deju svētku pasākumu biļešu politika veidota, pamatojoties uz nepieciešamību gūt svētku realizācijai nepieciešamos budžetā plānotos ieņēmumus, veicot izpēti un aprēķinus svētku pasākumu norišu vietu ietilpībai, ņemot vērā gan svētku mākslinieciskās, gan tehniskās realizācijas nosacījumus un izmaksas, kā arī nepieciešamos finanšu resursus,» norāda LNKC.
