Ienākumi uz vienu ģimenes locekli sarukuši par 40 latiem mēnesī

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2009. gadā, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, bija 214 lati, kas ir par 16% jeb 40 latiem mēnesī mazāk nekā 2008. gadā.Situācija 2009.gadā ar mājsaimniecību ienākumiem ir bijusi vairāk nekā neordināra – lielākajai daļai strādājošo mājsaimniecībām ienākumi caurmērā samazinājās, bet pensionāru mājsaimniecībās (26% no kopējo mājsaimniecību skaita) tie saglabājās stabili vai pat pieauga.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi darba samaksas veidā, rēķinot uz katru personu mājsaimniecībā, 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu ir samazinājušies par 24% jeb 46 latiem. Savukārt pensionāru mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu apjoms 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu ir palielinājies par 10%, pat ņemot vērā vecuma pensijas ieturējumus, kas bija spēkā no 2009.gada jūlija, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Samazinoties kopējam mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu apjomam, sarukusi plaisa starp turīgākajiem sabiedrības locekļiem un trūcīgākajiem jeb ienākumu nevienlīdzība.

2009.gadā saskaņā ar apsekojuma datiem 475,5 tūkstošiem jeb 21% iedzīvotāju ienākumi bija zemāki par nabadzības riska slieksni (160 lati mēnesī, rēķinot uz vienu ekvivalento patērētāju).

Uz apsekojuma rezultātu bāzes aprēķinātie nabadzības indikatori liecina par paradoksālu situāciju – jo zemāki ir valsts iedzīvotāju ienākumi, jo mazāks ir iedzīvotāju skaits, kuru ienākumi ir zemāki par nabadzības riska slieksni. Sabiedrība ir kļuvusi vienādi mazāk turīga un pie šāda nosacījuma relatīvais rādītājs – nabadzības riska indekss ir sarucis līdz ar vispārējo vidējo ienākumu līmeņa pazemināšanos.

Nabadzības riska indekss 2009.gadā visstraujāk ir samazinājies pensionāru vidū. Pensionāri bija vienīgā sociālā grupa, kuras ienākumi 2009.gada laikā nevis saruka, bet pat nedaudz pieauga. 2009.gadā izmaksātais vidējais vecuma pensijas apmērs pieauga par 16%, sasniedzot 163 latus mēnesī, kas pārsniedza nabadzības riska slieksni (Ls160). Tas gan nenozīmē, ka nosauktās personas ir kļuvušas turīgākas, bet to rīcībā esošo ienākumu līmenis 2009.gadā pie stabiliem vai pat pieaugušiem ienākumiem 65% gadījumu bija virs nabadzības riska sliekšņa un tikai 35% no vientuļām personām šajā vecuma grupā tika pakļautas nabadzības riskam. Tas ir ievērojami mazāk nekā 2008.gadā – 80%.

Nabadzības risks 2009.gada laikā vairākām iedzīvotāju grupām, tai skaitā jauniešiem līdz 24 gadu vecumam, tomēr pieaudzis. 2009.gadā arvien vairāk nabadzības riskam tika pakļautas mājsaimniecības ar bērniem.

Visu veidu mājsaimniecības ar bērniem veido vairāk par trešo daļu no mājsaimniecību kopējā skaita (38% 2009.gadā) un tajās dzīvoja vairāk par pusi (57%) no kopējā personu skaita mājsaimniecībās. Teju katra ceturtā no tām 2009.gadā bija saskārušās ar nabadzības risku. Ievērojami lielāks risks nonākt nabadzībā joprojām ir nepilnām ģimenēm un tām ģimenēm, kurās ir trīs un vairāk bērni.