Iepērkoties, mobilā telefona sniegtās iespējas Baltijā visaktīvāk izmanto lietuvieši

Vairāk nekā puse jeb 57% Latvijas, 58% Igaunijas un 68% Lietuvas mobilo telefonu lietotāju, atrodoties veikalā, izmanto savu mobilo telefonu, lai veiktu dažādas aktivitātes, kas palīdz pieņemt lēmumu par pirkumu.

Progresīvajā tehnoloģiju laikmetā mobilais telefons ir ikdienā lietojama ierīce, kuru izmanto absolūtais vairākums ekonomiski aktīvo interneta lietotāju Baltijā. Tomēr Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji pilnībā neizmanto šīs ierīces potenciālu, salīdzinot ar patērētājiem citviet pasaulē, kuri daudz biežāk izmanto mobilos telefonus, atrodoties veikalā, informē tirgus pētījumu kompānija GfK.

Tiem pircējiem, kuri veic pirkumus internetā, ir iespēja pirkuma izdarīšanas brīdī tiešsaistē salīdzināt cenas. Tagad arī tradicionālo veikalu apmeklētāji sākuši piekopt šo praksi veikalos. Tādējādi kopumā priekšstats par iepirkšanos tradicionālā veikalā pamazām sāk mainīties.

Ņemot vērā pasaules tendences, ne tikai lielāko un attīstītāko valstu, bet arī Baltijas mazumtirgotājiem būtu jāņem vērā, ka 40% pircēju visā pasaulē izmanto savus mobilos telefonus, iepērkoties kādā veikalā, lai salīdzinātu cenas. Tāpat 40% sazinās ar kādu draugu vai ģimenes locekli, lai saņemtu padomu, un vairāk nekā trešdaļa fotografē iespējamos pirkumus.

Baltijas līmenī šobrīd lielākā uzmanība būtu jāpievērš Lietuvas tirgum, kuri ir atvērtāki tehnoloģijām un lieto tās aktīvāk. Pieaugot viedtālruņu īpatsvaram, šī tendence tikai izplatīsies ne tikai Lietuvā, bet arī citās Baltijas valstīs, jo pētījumā minētās aktivitātes visbiežāk veic tieši viedtālruņu īpašnieki. Jāņem arī vērā, ka nav būtisku viedtālruņu izplatības atšķirību Baltijas valstīs.

Pasaulē kopumā vīrieši (42%) biežāk nekā sievietes (37%) izmanto savu mobilo telefonu, lai salīdzinātu cenas, atrodoties veikalā.

GfK Online Pricing Intelligence vadītājs Adrians Hobbs norāda, ka «tradicionālajām tirdzniecības vietām ir jāreaģē uz lielo pircēju skaitu, kas, atrodoties tradicionālajā veikalā, izmanto internetu. Tagad galvenā tradicionālo un arī interneta tirgotāju panākumu atslēga slēpjas spējā nepārtraukti sekot līdzi konkurentu cenām internetā un ātri reaģēt uz tām. Tas īpaši attiecas uz Āzijas un Dienvidamerikas reģioniem, kur patērētāji daudz aktīvāk lieto telefonus, atrodoties tradicionālajā veikalā.»

Aplūkojot situāciju dažādās pasaules valstīs, ir redzams, ka pircēji Dienvidkorejā, Ķīnā un Turcijā aktīvāk salīdzina cenas. Attiecīgi 59%, 54% un 53% pircēju šajās valstīs norāda, ka viņi to dara regulāri. Pircēji Ukrainā, Dienvidāfrikā un Indijā pasīvāk izmanto šo iespēju – attiecīgi tie ir 11%, 15% un 17% pircēju.

Baltijas valstis varētu ierindot starp tām valstīm, kuras mobilos telefonus veikalos izmanto mazāk aktīvi. Aptuveni katrs desmitais Latvijas un Igaunijas, kā arī katrs piektais Lietuvas interneta lietotājs, iepērkoties tradicionālā veikalā, izmanto mobilo telefonu, lai salīdzinātu cenas.

Starptautiskā līmenī vīrieši un sievietes gandrīz vienlīdz daudz, atrodoties tradiconālā tirdzniecības vietā, sazinās ar kādu draugu vai ģimenes locekli, lai saņemtu padomu par iespējamo pirkumu – 40% sieviešu un 39% vīriešu apgalvo, ka to dara regulāri.

Tas parāda, ka tuvu cilvēku mutvārdu atsauksmes un padoms, pircējam atrodoties veikalā, ietekmē viņa lēmumu par pirkumu tā veikšanas brīdī. Līdz ar to pārdevēji un fiziskā iepirkšanās pieredze ir saskārusies ar jaunu, būtisku ārēju spēku, kas var ietekmēt pircēja lēmumu par pirkumu, viņam atrodoties veikalā.

Piemēram, pircēji Meksikā (55%), Polijā (53%) un Turcijā (52%) regulāri sazinās ar kādu draugu vai ģimenes locekli, lai saņemtu padomu, atrodoties veikalā. Salīdzinājumam – mazāk pircēju lūdz padomu tādās valstīs kā Japāna (16%), Indonēzija (21%) un Vācija (24)%.

Šajā kontekstā pircēji Lietuvā ir visaktīvākie – 60% lietuviešu sazinās ar kādu tuvu cilvēku, lai saņemtu padomu, atrodoties veikalā. Tikmēr Latvijā un Igaunijā to dara nedaudz vairāk kā puse no aptaujātajiem (52% katrā valstī).

Reālu preču, kuras pircējs varētu iegādāties, fotografēšana ir trešā populārākā aktivitāte, ko pircēji veic ar saviem mobilajiem telefoniem, atrodoties veikalā. Starptautiskā līmenī vīrieši un sievietes vienlīdz aktīvi veic šādu darbību – vairāk nekā trešdaļa vīriešu (36%) un sieviešu (36%) fotografē iespējamos pirkumus.

Aptuveni puse pircēju Meksikā (49%), Ķīnā (49%) un Turcijā (47%) labprāt fotografē iespējamos pirkumus, atrodoties veikalā. Savukārt šī aktīvitāte nav tik izplatīta Indijas (12%), Ukrainas (13%) un Indonēzijas (16%) tirgos, taču šai tendencei ir rūpīgi jāseko līdzi, jo viedtālruņu izplatība aug arī šajos tirgos.

To pašu var attiecināt uz Baltiju – 12% Latvijā, 10% Igaunijā un 15% Lietuvā fotografē pirkumus, kurus varētu iegādāties nākotnē. Aptuveni katrs desmitais Baltijas iedzīvotājs – interneta lietotājs fotografē aprakstus un citu informāciju par produktiem, kurus varētu nopirkt. Lietuvieši, atrodoties tradicionālā veikalā, arīdzan aktīvāk skenē svītrkodus un QR kodus, lai iegūtu vairāk informācijas par produktu/ preci, kā arī veic pirkumus, izmantojot veikala vai citas mājaslapas.

Ref: 102.000.102.9243

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas