Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) kārtējo reizi nostājies ārvalstu investoru pusē daudzmiljonu ostas infrastruktūras projekta celtniecībā Krievu salā.
Darbu kopējā summa tiek vērtēta 105 miljonu latu apmērā, no kuriem 52 miljonus gatava nodrošināt ES. Par šo summu Krievu salā tiek plānots uzbūvēt piestātnes, dzelzceļa staciju, iebūvēt sliežu ceļu, rekonstruēt autoceļus un izveidot inženiertehniskās komunikācijas.
Vācieši maitā skaistumu
Skaitļi, kas parādās Rīgas domes atbalstītajā ostas pārcelšanas projektā no pilsētas vēsturiskās daļas uz Krievu salu, iezīmē Latvijas galvaspilsētas ostai laimīgas nākotnes ainu. Piestātnes varēs pieņemt kuģus ar 100 – 120 000 tonnu ietilpību (šobrīd Rīgas osta var uzņemt kuģus ar ietilpību 30-40 tonnas). Šie brīnumu kuģi pārvadās 22 miljonus tonnu kravu gadā, tajā skaitā 12 miljonus tonnu ogļu. Preču dzelzceļa stacijas caurlaidība būs 600 vagoni dienā jeb vairāk nekā 3 500 dzelzceļa sastāvu gadā. Tas ir 36 tūkstoši tonnu kravu diennaktī, vairāk nekā 13 miljoni tonnu gadā. Autokravas plūdīs kā straumes – līdz 26 mašīnām stundā, gadā – 225 tūkstoši.
Uz papīra viss izskatās skaisti, vērā ņemamas investīcijas un, protams, ka ir, kas grib realizēt šo projektu Rīgas brīvostas (RBO) pārvaldes izsludinātā konkursa ietvaros. Izrādījās, ka gribētāji ir trīs: pilnsabiedrība BMGS S (divu Latvijas kompāniju – Skonto būve un BMGS apvienība), Igaunijas – Dānijas kopuzņēmums Aarsleff-Merko, un vācu uzņēmums Josef Möbius Bau-Aktiengesellschaft. Uzvarēja BMGS S piedāvājums, kas par darbu prasīja 88,7 miljonus latu. Möbius, kas piedāvāja veikt tos pašus darbus par 75 miljoniem latu, loģiski mēģināja rast izskaidrojumu tam, kāpēc Rīgas dome un RBO grib maksāt gandrīz par 14 miljoniem vairāk, kā varētu. IUB divreiz apmierināja vāciešu iebildumus pret konkursa rezultātiem. Tas gan netraucēja RBO pārvaldei šī gada septembrī jeb mēnesi pēc IUB aizlieguma, slēgtā konkursā otrreiz noslēgt līgumu ar BMGS S. Vācu kompānija atkal noprotestēja darījumu un IUB atkal nostājās Möbius pusē. RBO pārvalde apsolīja 30 dienu laikā novērst nepilnības konkursa procedūrā.
Vāciešiem ir pretenzijas pret to, viņuprāt, eksistē noruna starp RBO pārvaldi un BMGS S, kā rezultātā spēle notiek vienos vārtos (t.i. Latvijas kompānijas labā), un šīs norunas daļa ir informācijas par Möbius piedāvājumu konkursā noplūde BMGS S virzienā.
Latvijas kompānijas valdes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs (25%) Viktors Para jau agrāk paziņojis, ka šīs pretenzijas ir „pilnīgas blēņas” un „bezkaunīgi meli.” Viņš arī apvainoja ārvalstu konkurentus tajā, ka apstrīdot konkursa rezultātus, tie nodarbojas ar „ekonomisko diversiju” un pie viena apsolīja vērsties Vācijas tiesā ar prasību pret Möbius. Uz jautājumu, kāpēc sūdzība var tikt iesniegta Vācijas tiesā, Para atbildēja: „Ceru, ka Möbius augstākā vadība izbeigs šo visatļautību un publiski atvainosies.” Atvainošanās nesekoja, taču ziņu par to, ka BMGS S būtu iesūdzējusi konkurentus tiesā, nav.
Svešie tur neiet
Taču eksistē liecības par konkursa procedūras dīvainībām. Piemēram projekta tehnisko projektu izstrādājusi SIA Jūras projekts, kura līdzdibinātāja ir kompānija BMGS. Abām kompānijām bija viena un tā pati faktiskā adrese un līdzīpašnieki, tātad Jūras projekts darbinieki, kas izstrādāja konkursa projektu, bija BMGS darbinieki. Bez tam laika periodā no 2006. līdz 2008. gadam BMGS veicis virkni inženiertehnisko pētījumu Krievu salā. Kāds informācijas avots ostā pastāstīja žurnālam Ir, ka aprīkojums ar precīzas celtspējas radījumiem, kas minēts konkursa nolikumā gandrīz pilnībā atbilst BMGS tehnikas sarakstam, kas parādās kompānijas mājas lapā un tādas komplektācijas aprīkojuma nav vairs nevienai citai Latvijas kompānijai.
Nav skaidri arī pretendentu atlases kritēriji. Trīs kandidāti savākuši vienādu punktu skaitu visās pozīcijās, izņemot vienu – „darba organizācija”. Rezultātā BMGS S savāca 90,83 punktus, Josef Möbius Bau –Aktiengesellschaft – 85,63 punktus, Aarsleff – Merko – 73,37 punktus.
Kā pareizi atzīmēja Aarslef- Merko advokāte Debora Pāvila, kompānija ir pati ietekmīgākā Dānijā, tai ir darba pieredze Vācijā, Lielbritānijā, Polijā, Zviedrijā, tāpēc grūti iedomāties, ka darba organizācija strādājot Latvijā pēkšņi varētu izrādīties slikta. Josef Möbius advokāts Sandis Petrovičs gāja vēl tālāk un paziņoja: „Vēl konkursa gaitā ar ostu saistīti ļaudis manam klientam ļāva noprast, ka nekādi vācieši neuzvarēs.” RBO pārvalde Latvijas kompānijas uzvaru pamatoja vienkārši. Ārvalstu kompānijas pieļāvušas kļūdu darba grafikā, bet tas liecina, ka tās nav pilnībā gatavas darbu realizācijai un nav sapratušas Latvijā eksistējošos normatīvus. „BMGS S nekādu priekšrocību nebija. Mēs uzvarējām vienkārši tāpēc, ka mūsu piedāvājums bija vislabākais,” – paziņoja kompānijas jurists Aivars Borovkovs.
Pieredze ir
Par kompāniju var atminēties vēl kādu notikumu „ar bārdu” par piedalīšanos Rīgas domes konkursā par tilta pār Buļļupi celtniecību par kopējo summu gandrīz 6 miljoni latu. Tas notika 2000.- 2001. gadā. Pieteikumus konkursam bez BMGS S iesūtīja vēl divas kompānijas – Viadukts un Tilts. Šis Rīgas domes konkurss drīzumā kļuva par Valsts kontroles pētījuma objektu, un tika atklāta vesela virkne likumu pārkāpumu. Savā atskaitē Valsts kontrole norādīja, ka BMGS S dibināta 2001. gadā uz līguma starp Skonto būve un AS BMGS pamata. Uzņēmumu reģistrā informācija tika ierakstīta 2001. gada 20. jūnijā, bet savu piedāvājumu konkursam jaundibinātā pilnsabiedrība iesniedza 2001. gada 20. jūnijā. Likumā par valsts un pašvaldības pasūtījumiem, par pretendentu var kļūt katra juridiska persona, bet saskaņā ar Likumu par līgumsabiedrībām un Uzņēmējdarbības likumu pilnsabiedrība netiek uzskatīta par juridisku personu. Tas gan netraucēja Rīgas domei atļaut BMGS S piedalīties konkursā. Interesents ir arī tāds fakts: pirms atvērt aploksnes ar dalībnieku piedāvājumiem, konkursa komisijas locekļi iepazinās ar SIA Geo Consultants sagatavoto celtniecības izdevumu novērtējumu. Šīs kompānijas eksperti savus aprēķinus veikuši pamatojoties uz tilta projekta tāmi, ko sastādīja kompānija Tiltsprojekts, kas bija apakšuzņēmējs projektēšanas darbos ģenerālprojektētājam Skonto Būve. Tas ļoti atgādina notikumu ar Jūras projektu. Neskatoties uz to, ka BMGS S nebija ne atbilstoša apgrozījuma, ne tamlīdzīgu pabeigtu objektu, kas tapuši trīs gadu laikā pirms konkursa, kompānija konkursā uzvarēja, savācot 97 punktus.
Achtung! Diversant!
Kādu svaigāku piemēru var atminēties saistībā ar Skonto būves un BMGS piedalīšanos Dienvidu tilta būvē. Skonto būves vadītājs Guntis Rāvis ir arī AS Dienvidu lits padomes priekšsēdētājs. Minētajā sabiedrībā ietilpst vēl četras Latvijas firmas. Nejaušība vai dzīves patiesība, bet Dienvidu tilts celtniecības gaitā no 190 miljoniem sadārdzinājās līdz 570 miljoniem latu. Un lūk vēl kāda „sakritība”: 2003. gadā AS Dienvidu tilts juridiskais direktors bija tas pats Aivars Borovkovs.
Un visbeidzot, pēdējā pasāža. Ostas izveides Krievu salā projekta ietvaros tiek plānots uzbūvēt piestātni Rīgas centrālajam terminālim, kas nodarbojas ar ogļu pārkraušanu. Šī termināla mātes kompānija ir Rīgas Tirdzniecības osta (RTO), un saskaņā ar KNAB informāciju, tās slēptie īpašnieki ir trīs oligarhi – Andris Šķēle, Aivars Lembergs un Ainārs Šlesers. RTO ir pazīstama ar to, ka tieši šai kompānijai pieder 49% SIA Riga fertilizers terminal, bet 51% pieder Krievijas oligarham Dmitrijam Mazepinam, kura koncerns Uralhim izvēlējies Rīgas ostu par pasaulē teju lielāko amonija salpetra noliktavu. Šī projekta caurspīdīgums izsauc šaubas, par ko BNN informējusi un turpinās informēt.
Sausajā atlikumā ir kārtējā liecība par īpaši lielām īpaši lielu ļaužu interesēm, kuri atrodas vienā iejūgā ar Rīgas domes vadību un Rīgas brīvostas vadību. Pēc daudziem ciešas sadarbības gadiem tie ir pielāgojušies viens otram, atšifrējuši šī „biznesa” modeļus, un ieviesuši savus darbuzņēmējus dažādās darbības nozarēs… Un tad ieradās kaut kādi „neiebraukti” ārzemnieki, kas raduši sekot rakstītam likumam, bet ar nerakstītu saprašanu un sāk maitāt jau gandrīz sadalīto finanšu pīrāgu.
BNN vērš uzmanību uz to, ka atšķirībā no Liepājas ostas, ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī līdz pat pēdējam laikam veiksmīgi funkcionēja vairāk nekā interesanta saikne: domes vadība –ostas vadība (cilvēki tie paši) – „pareizie” termināli un darbuzņēmēji (kā likums, tieši vai pastarpināti saistīti ar pirmo divu šīs saiknes posmu interesēm). Tagad šī izstrādātā sistēma sākusi pievilt. Un tieši tāpēc vācu kompānijai Josef Möbius Bau-Aktiengesellschaft mēģina uzkarināt birku „Achtung! Diversant!”
Ref: 017.011.102.737