Latvijā no 533 mirušajiem cilvēkiem oktobrī, kas bija inficējušies ar Covid-19, 466 (87,4%) nebija vakcinēti pret Covid-19 vai vēl nebija pabeiguši vakcinācijas kursu, bet 67 mirušie (ar vairākām blakusslimībām) bija pabeiguši vakcinācijas kursu, informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
No mirušajiem Covid-19 slimniekiem, kas bija pabeiguši vakcinācijas kursu, divi bija vecuma grupā zem 49 gadiem; 6 vecuma grupā 50–59 gadi; 9 vecuma grupā 60–69 gadi; 20 vecuma grupā 70–79 gadi; 28 vecuma grupā 80–89 gadi, 2 vecuma grupā 90–99 gadi), visiem bija viena vai vairākas blakus slimības).
Nāves gadījumu biežuma (uz 100 000 iedzīvotajiem) salīdzinājums vakcinēto un nevakcinēto/daļēji vakcinēto cilvēku vidū, liecina, ka
nevakcinētiem un daļēji vakcinētiem cilvēkiem nāves risks Covid-19 infekcijas gadījumā ir bijis 6,1 reizes augstāks nekā pilnībā vakcinētiem cilvēkiem, uzsver SPKC.
SPKC) dati par oktobri liecina – no jauna atklāti kopā 60 848 Covid-19 gadījumi, no kuriem 46 363 (76,2%) cilvēki nebija vakcinēti pret Covid-19 vai vakcinācijas kursu vēl nebija pabeiguši, bet 14 485 (23,8%) bija vakcinēti.
Vakcinācija pret Covid-19 ir efektīvs infekcijas kontroles līdzeklis, kas samazina kopējo saslimstību, sevišķi novērš smagu Covid-19 slimības gaitu, līdz ar to mazina hospitalizācijas biežumu un mirstību. Tomēr ne visiem cilvēkiem vakcīnas izraisa vienādi augstu aizsardzību.
Turpinoties Covid-19 izplatībai pārsvarā nevakcinēto cilvēku vidū, infekcija biežāk skar arī vakcinētos cilvēkus.
Tāpēc, pieaugot vakcinēto skaitam, kopējā saslimstībā matemātiski pieaug arī infekcijas gadījumu īpatsvars vakcinētajiem cilvēkiem.
Tomēr saslimšanas risks nevakcinētajiem cilvēkiem joprojām ir ievērojami lielāks, salīdzinot infekcijas biežumu vakcinēto un nevakcinēto cilvēku grupā. Tā piemērām, š.g. oktobrī Latvijā nevakcinētiem un daļēji vakcinētiem cilvēkiem Covid-19 infekcija konstatēta 2,9 reizes biežāk nekā pilnībā vakcinētiem, salīdzinot saslimstības intensitāti (uz 100 000 iedzīvotajiem) vakcinēto un nevakcinēto/daļēji vakcinēto cilvēku vidū.
Lasiet arī: No 15.novembra atcels daļu Covid-19 ierobežojumu – arī aizliegumu atrasties uz ielas pēc plkst. 20.00
Turklāt vakcinēto cilvēku vidū saslimšana visbiežāk norit vieglākā formā un ar retāku stacionēšanas nepieciešamību, tāpēc vakcinēto un saslimušo cilvēku īpatsvara rādītājs vienmēr jāvērtē kontekstā ar vakcinācijas novērsto Covid-19 gadījumu skaitu sabiedrībā kopumā, hospitalizāciju un mirstību
Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja prof. Dace Zavadska uzsver: «Ne visās vecuma grupās un ne visās veselības grupās vakcīna spēs sasniegt savu optimālo un maksimālo aizsardzības spēju, bet vakcīna vienalga atvieglos slimības gaitu tiem, kas vakcinējušies un tomēr nonākuši stacionārā. Pat ja Latvijā būs 100% vakcinācijas aptvere pret Covid-19, kāds noteikti saslims, būs nepieciešama stacionāra palīdzība vai pat diemžēl nomirs, to mēs redzam gan Latvijā, gan pasaulē.»
Analizējot no Covid-19 mirušo vakcinēto personu sadalījumu, 23 (17,8 uz 100 000 vakcinētajiem) bija vakcinējušies ar Vaxzveria jeb AstraZeneca (visbiežāk jūnijā), 20 (4,6 uz 100 000 vakcinētajiem) ar Comirnaty (visbiežāk septembrī), 19 (10,4 uz 100 000 vakcinētajiem) ar Janssen (visbiežāk oktobrī), 5 (4,1 uz 100 000 vakcinētajiem) ar Spikevax (visbiežāk jūnijā). Šie dati ir orientējoši, jo skaitļi statistiski nav lieli un vakcinēto personu grupas ar katru vakcīnu nav vienādas pēc vecuma un veselības stāvokļa.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas sepses klīnikas vadītājs, ārsts anesteziologs, reanimatologs Oļegs Šuba dalās:
«No pieredzes RAKUS slimnīcā vērojam: pacientiem, kas mirst no Covid-19 kā pamatdiagnozes, pamatā ir plaušu bojājumi vai komplikācijas, ko radījusi Covid-19 infekcija.»
«Bet pacienti, kuru nāves pamatcēlonis nav Covid-19, primārais nāves cēlonis ir blakusslimības, kas ir hroniskas vai pasliktinās uz Covid-19 fona – cukura diabēts, insults, hroniskās plaušu slimības, dominē pacienti ar lieko svaru.»
SPKC atkārtoti aicina iedzīvotājus vakcinēties pret Covid-19!
Vakcinācija ir drošākais un efektīvākais veids, kā pasargāt sevi no smagām slimības formām un kopīgiem spēkiem mazināt Covid-19 infekcijas izplatību sabiedrībā.
Joprojām jāievēro spēkā esošie drošības noteikumi un Covid-19 profilakses pasākumi, piemēram:
- nedoties uz sabiedriskām vietām pat ar mazākajiem elpceļu saslimšanas simptomiem (piemēram, kakla sāpēm, nelielu klepu, paaugstinātu ķermeņa temperatūru),
- ievērot roku higiēnu (regulāra roku mazgāšana un/vai dezinfekcija),
- pareiza sejas maskas lietošana (maskai nosedzot degunu un zodu),
- regulāra telpu vēdināšana (vairākas reizes dienā, plaši atverot logus, lai svaigais gaiss pēc iespējas vairāk cirkulētu telpā),
- iespēju robežās strādāt attālināti.