Mārtiņam Bondaram (AP) un Ebreju draudžu un kopienu padomei ir kas kopīgs – Arkādijs Suharenko. Turklāt Bondaram ir parāds no Krājbankas laikiem, taču Suharenko vadītā kopiena ir tikusi pie labas gribas atlīdzinājuma no valsts. Cik liela saistība ir šīm personām un naudai, un kā varētu tikt izlietoti līdzekļi, kas paredzēti ebreju kopienai?
Raidījums De facto ziņoja, ka bijušais Rietumu bankas jurists Aleksejs Ovods grasās izpirkt Bondara parādu Krājbankas lietā, savukārt viens no Rietumu bankas akcionāriem ir Arkādijs Suharenko, kurš vada arī Ebreju draudžu un kopienu padomi, kurai nesen Saeima lēma piešķirt 40 miljonus eiro kompensāciju. Par šo jautājumu atbildīgo Saeimas komisiju vada tieši deputāts Bondars. Ventspilī Ovods darbojās vienā nometnē ar politiķa Bondara advokātu Mārtiņu Kvēpu. Un šis fakts liek izvirzīt versiju, vai gadījumā pats Bondars, izmantojot starpnieku, nav nopircis parādu pret sevi, vēstīja De facto.
Par atlīdzinājuma saņēmēju likumā noteikts minētās padomes 2016.gadā izveidotais Latvijas Ebreju kopienas restitūcijas fonds. Tas gan pretēji likuma anotācijā minētajam nepārstāv visas ebreju organizācijas. Pašlaik Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes biedri ir 13 kopienas un draudzes no deviņām pilsētām, bet ar vairāk nekā 20 Latvijas ebreju organizācijām ir izveidojusies cieša sadarbība, tā ir padomes mājaslapā internetā sniegtā oficiālā informācija, vēsta Latvijas Avīze.
Pieņemot likumprojektu Labas gribas atlīdzinājums Latvijas ebreju kopienai, līdzekļi tiks iedoti «naudas atmazgātājiem, personām, kas sadarbojas ar krievu oligarhiem, un tādām personām, kurām reputācija ir tālu no labas» – tāds bija Saeimas deputāta Jāņa Dombravas (NA) viedoklis Saeimas sēdē 2021.gada 30.septembrī, atgādina portāls nra.lv.
Dombrava, kā raksta NRA, pauda, ka ar šo likumprojektu līdzekļus esot paredzēts nodot personām, kuras iekļautas «melnajā sarakstā»: tā dēvētajā «restitūcijas fondā» darbojas, piemēram, Leonīds Kiļs, kam ir cieši biznesa sakari ar Krievijas miljardieriem, vienlaikus Putina lieldraugiem brāļiem Rotenbergiem, kuri iekļauti ES un ASV sankciju sarakstā.
Fonds, kuram būs tiesības rīkoties ar piešķirto valsts naudu, darbojas kā padomes izpildinstitūcija, un tā valdes priekšsēdētājs ir Dmitrijs Krupņikovs. Viņš vienlaikus ir arī padomes priekšsēdētāja Suharenko vietnieks, tātad gan lēmējs, gan izpildītājs. Fondā darbojas arī uzņēmēji Vladimirs Fogels un Leonīds Kiļs. Kaut gan ir paredzēts, ka fondam būs vēl atsevišķa padome, kura uzraudzīs piešķirto līdzekļu izmantošanu, tomēr no likuma teksta nav skaidrs, kā tā darbosies un kas būs tās pārstāvji. Zināms vien tas, ka tajā iekļaus Finanšu ministrijas pārstāvi.
LA arī atzīmē, ka likumā ir norādīts, ka fondam būs jānodrošina publiski pieejama informācija par iesniegtajiem un finansētajiem projektiem, fondam būs arī jāorganizē projektu konkursi un katru gadu jāsagatavo atskaite par tam piešķirto valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.