Iespējams, iepriekšējos gados un arī pašreiz caur daļu apdrošināšanas brokeru, kas darbojas kā starpnieki starp apdrošināšanas pakalpojuma pircēju un apdrošināšanas kompāniju, tiek realizēti tā saucamie «atkati».
Sevišķi valsts un pašvaldību apdrošināšanas pakalpojumu iepirkumos realizētas shēmas, kad brokeris saņem prēmiju no apdrošinātāja, kurš uzvarējis konkursā, bet daļu naudas brokeris «kādam tālāk dod uz rokas». Par šādām shēmām daudz tiek runāts kuluāros, bet skaļi pateikt baidās.
Daudzas apdrošināšanas kompānijas Latvijā, par ko liecina arī bēdīgi slavenais RSK Apdrošināšanas AS gadījums, brokera pakalpojumu maksu uztver kā samaksu par «klienta piesaisti», kas tā faktiski nedrīkst būt, jo pēc būtības apdrošinātājs uzvar konkursā ar labāko piedāvājumu.
Brokera pakalpojumus apdrošināšanas piedāvājumu izvērtēšanā izmanto tieši pasūtītājs, kuram pēc būtības arī vajadzētu apmaksāt brokera pakalpojumus un ko par pareizu atzinis arī Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs. Pēc pašreizējās situācijas, apdrošināšanas brokeris, iespējams, konkursā palīdz «izvēlēties kompāniju», kas piedāvā labāko piedāvājumu, bet kura bieži vien paredzējusi brokerim maksāt arī vislielāko vai vienu no lielākajām komisijas maksām. Tomēr šīs komisijas maksas, protams, tiek iecenotas prēmijās, ko maksā klients – apdrošināšanas pakalpojuma pircējs. Līdz ar to ir zināmas aizdomas, ka iepriekšējos gados valsts un pašvaldības ir lieki izšķērdējušas miljoniem latu.
Nesenais gadījums, par ko rakstīja Dienas bizness, paužot aizdomas par negodīgu Latvijas Nacionālās Operas veselības apdrošināšanas iepirkumu, arī liecina, ka apdrošināšanas brokeri, kas nav izvēlēti konkursa kārtībā un par kura pakalpojumu maksā nevis pasūtītājs, bet apdrošinātājs, cer saņemt pēc iespējas lielāku komisijas maksu no apdrošinātāja, kurš uzvarēs. Nevar izslēgt, ka «kādam arī tiks skaidrā naudā» samaksāts par vienam vai otram pretendentam labvēlīgu iznākumu – uz nodokļu maksātāju rēķina.
Par «atkatiem» tiek dēvētas noteiktas naudas summas (procentu izteiksmē), kas pēc konkursa tiek maksātas skaidrā naudā «uz rokas».
Protams, ka tiek realizēti…kāpēc ta tik daudz brokeri Latvijā saradušies pēdējos gados? :)
Par šo jautājumu jau sen runā, bet neizskatās, ka kāds to censtos risināt. Tikmēr brokeriem ir zelta laiki.
Nu jau vairs nav zelta laiki, jo veselības polises pēc Dombrovska rezolūcijas pagājušā gada oktobrī var pirkt tikai atsevišķas valsts+pašvaldību iestādes un noteiktas darbinieku kategorijas. Šādos iepirkumos tiek tikai un vienīgi izredzētie brokeri, taču pavisam nesen šitie atkati gāja uz urrā – tur tik tiešām tika miljoni izšķērdēti. Reti kurai valsts iestādei nebija brokeris pa vidu. Bet lai nu kā – atkats caur brokeri ir piliens jūrā salīdzinot ar valsts nozagšanu/izlaupīšanu PLL alkatīgo zagļu vadībā.
02.10.2010 – judgement day