Latvijas Pasta (LP) valdes priekšsēdētājs Arnis Salnājs, kā arī pārēji valdes locekļi – Ilze Bagatska, Arnis Gulbis un Egons Strazdiņš. – iesnieguši atlūgumus, apstiprinājusi LP ārējo komunikāciju daļas vadītāja Gita Valtenberga.
Satiksmes ministrijā (SM) apstiprināja, ka Salnāja atlūgums ir saņemts. Atlūguma iesniegšanas iemeslus pagaidām SM atturējās komentēt, taču norādīja, ka pēcpusdienā gaidāma akcionāru sanāksme, kurā tad arī tiks lemts, vai atlūgumu pieņemt.
Akcionāru sanāksme lēma iecelt pagaidu valdi, lai nodrošinātu uzņēmuma vadības pēctecību un nepārtrauktību. No 22.aprīļa valdes pienākumus uz laiku pildīs līdzšinējie uzņēmuma darbinieki – LP Eksprespasta departamenta direktors Mārcis Vilcāns, reģionu ekonomists Kristaps Krūmiņš un Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Ilze Aleksandroviča.
Vienlaikus tiks izsludināts atklāts konkurss uz LP valdes priekšsēdētāja un trīs valdes locekļu amatiem. Informāciju publicēs SM interneta mājaslapas sadaļā “Vakances”, informē ministrija.
Kā liecina SM komisijas veiktās pārbaudes rezultāti, LP valde nav ņēmusi vērā un ieviesusi Valsts kontroles ieteikumus, proti, nav sakārtota pasta norēķinu sistēma un izvērtēts nepieciešamo dienesta transportlīdzekļu skaits, kā arī nav pieņemti pamatoti lēmumi par automašīnu nomu.
Tāpat uzņēmuma valdes līdzšinējās darbības modelis un lēmumu pieņemšanas process radījis riskus uzņēmuma darbības nepārtrauktībai. Valdes pieņemtie lēmumi par iepirkumiem un to procesu bijuši necaurspīdīgi, bez noteiktas kontroles un uzraudzības sistēmas. Tāpat informācija par iepirkumiem netika publicēta pasta mājaslapā, bet pēdējās ziņas Iepirkumu uzraudzības birojā par LP veiktajiem iepirkumiem bija 2014.gadā, norāda ministrijā.
Vienlaikus valde nav nodrošinājusi līgumu izpildes termiņus, piemēram, transportpakalpojuma iegādi komerckravu pārvadājumiem īstenoja 11 mēnešus, bet elektroenerģijas piegādei iepirkumu organizēja astoņus mēnešus, rezultātā elektroenerģija tika apmaksāta pirms noslēgts jauns līgums. Tāpat valdes rīcība un pieņemtie lēmumi liecina par nesaimniecisku darbību, ir necaurspīdīgi un nepamatoti.
Konstatēts, ka valdes nolaidības un lēmumu savlaicīgas nepieņemšanas dēļ, 2016.gada janvārī un februārī darbiniekiem algas mainīgā daļa tika izmaksāta novēloti nekā to paredz koplīgums. Algas mainīgā daļa tika izmaksāta apmēram mēnesi vēlāk, skaidro ministrijā.
Pēdējos desmit gados LP bijuši septiņi valdes priekšsēdētāji.
Salnājs LP valdē strādāja kopš 2012.gada 20.janvāra.
SM Salnāju kā LP valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju iecēla 2013.gada maijā, pēc tam, kad atlūgumu bija iesniedzis iepriekšējais uzņēmuma vadītājs Māris Kleinbergs. Kleinbergs vadīja LP kopš 2012.gada 20.janvāra.
2013.gada augustā Salnāju apstiprināja LP valdes priekšsēdētāja amatā.
Salnāja agrākā darba pieredze galvenokārt bija saistīta ar juridisko pakalpojumu sniegšanu – strādājis Sorainen un Alfenus juridiskajos birojos, praktizējies Pinsent Curtis Biddle birojā Lielbritānijā.
2014.gadā Latvijas Pasts strādāja ar 61,4 miljonu eiro apgrozījumu un 1,7 miljonu eiro peļņu, kas bija attiecīgi par 7% un 3% vairāk nekā 2013.gadā. 2015.gada LP finanšu dati pagaidām nav zināmi.
Vairākās valsts kapitālsabiedrībās, tostarp, LP līdz 31.maijam jāizveido uzņēmumu padomes. Patlaban norit LP padomes kandidātu vērtēšanas process.
BNN jau vēstīja, ka atklājoties veselai virknei pārkāpumu un par nesaimnieciskumu un sliktu pārvaldību liecinošu faktu, varētu būt skaitītas Arņa Salnāja dienas valsts akciju sabiedrības Latvijas pasts valdes priekšsēdētāja postenī.
Pārbaudi veikušās komisijas secinājumi par būtiskākajiem trūkumiem un pārkāpumiem, ko pieļāvusi Latvijas pasta valde ar Salnāju priekšgalā, ir šādi: iepirkumu, kuru summa ir līdz 15 000 eiro, veikšana ir necaurspīdīga un nerada priekšstatu, ka tiek saņemta labākā prece (pakalpojums) par iespējami izdevīgāko cenu; vērojama nespēja savlaicīgi pieņemt valdes lēmumus, kas nepieciešami saimnieciskās darbības nepārtrauktai veikšanai kapitālsabiedrībai svarīgos jautājumos, nodrošinot tiesiskumu un saimnieciskās darbības izdevīgumu; valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu sniegtā mutiskā informācija komisijas locekļiem liecina par būtiskiem trūkumiem personāla vadības jautājumos, kā arī valdes darbības un pieņemtie lēmumi liecina par nesaimniecisku darbību un ir novēloti, necaurspīdīgi un nepamatoti, ziņo portāls Pietiek.
Tāpat arī valdes locekļu sniegtie skaidrojumi liecina par būtiskiem valdes darba organizācijas trūkumiem, nepietiekamām darbībām kompetencē esošo jautājumu plānotai vadībai, kā arī padotībā esošo struktūrvienību darbības uzraudzībai un kontrolei; valde nav nodrošinājusi noslēgto līgumu kontroles mehānismu, un vairākos jautājumos valde nevarēja sagatavot dokumentēti pamatotu gala viedokli, kas norāda uz acīmredzami haotisku sabiedrības pārvaldību. Tas noved pie diviem secinājumiem: a) šāda pieeja valdei ir izdevīga, lai samazinātu iespēju trešajām personām gūt pārliecību par attiecīgo lēmumu (procesu) sagatavošanu un pieņemšanas gaitu un saturu; b) valdei trūkst attiecīgās kompetences un profesionalitātes, lai kvalitatīvi, tiesiski, caurspīdīgi pildītu tai uzticētos pienākumus, raksta portāls.
«Komisijas ieskatā valde šādā sastāvā nav spējīga nodrošināt VAS Latvijas pasts kompetentu un profesionālu pārvaldību, rīkoties un pieņemt lēmumus kā krietnam un rūpīgam saimniekam pieklājas,» secinājusi pārbaudi veikusī komisija.
Komisija ieteikusi divus rīcības variantus – vai nu izvērtēt katra atsevišķā valdes locekļa un valdes priekšsēdētāja atbilstību ieņemamajam amatam, vai arī, ņemot vērā to, ka atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem valde strādā un lēmumus pieņem kopīgi, lemt par esošās valdes atbrīvošanu un jaunas iecelšanu.
Ref: 102.000.102.12501