Latvijas Saeima apstiprinājusi deputātus darbam parlamentārajās komisijās. Desmit komisijām 20.novembrī paredzētas sēdes, kurās attiecīgi tiek ievēlēti arī komisiju priekšsēdētāji, priekšsēdētāju biedri un komisijas sekretāri.
Pirmā sēde aizvadīta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kurā komisijas locekļi par vadītāju lēmuši iecelt Mārtiņu Bondaru.
Bondars 13.Saeimā ievēlēts no partiju apvienības Attīstībai/Par saraksta. Iepriekš viņš bijis Rīgas domes deputāts, bet pirms tam – 12.Saeimas deputāts. Parlamentā strādājis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un Nacionālās drošības komisijā, kā arī darbojies parlamentārās izmeklēšanas komisijā saistībā ar bankas Citadele pārdošanu.
Par komisijas priekšsēdētāja biedru tika ievēlēts Atis Zakatistovs (KPV LV), bet par sekretāri – Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirms Saeimas balsojumiem izskata likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu, finansēm un nodokļiem. Tāpat komisija skata ziņojumus par valsts ekonomikas attīstības tendencēm, problēmām un nākotnes perspektīvām. Komisija skata arī Finanšu ministrijas ziņojumus par valsts ekonomisko situāciju un budžeta izpildi.
Juridiskās komisijas sēdēpar priekšsēdētāju ievēlēts Jānis Bordāns, kurš Saeimā ievēlēts no Jaunās konservatīvās partijas saraksta.
Bordāns pirms ievēlēšanas Saeimā bija Rīgas domes deputāts. No 2012. līdz 2014.gadam Bordāns ieņēmis tieslietu ministra amatu. Bijis ievēlēts arī 5.Saeimā, kur darbojies Juridiskajā komisijā, Pieprasījumu komisijā, kā arī Saeimas izmeklēšanas komisijā uzņēmuma Lattelecom darbības izvērtēšanai.
Par komisijas priekšsēdētāja biedru ievēlēts Aldis Gobzems (KPV LV), bet par komisijas sekretāru – Valērijs Agešins (Saskaņa).
Juridiskās komisijas ziņā ir tieslietu jomas likumprojektu sagatavošana izskatīšanai Saeimā. Tie ir likumi, kas reglamentē tiesu sistēmas darbu, regulē materiālās un procesuālās tiesību normas, nosaka tiesu izpildītāju, notāru un advokātu darbību. Komisijas kompetencē ir lemt arī par izmaiņām atsevišķos vēlēšanu likumos. Tāpat komisija vērtē piedāvātās izmaiņas Saeimas kārtības rullī un valsts pamatlikumā – Satversmē -, kā arī pirms Saeimas balsojuma lemj par valsts kontroliera, tiesnešu un citu ar tieslietu sistēmu saistītu amatpersonu iecelšanu, apstiprināšanu un atbrīvošanu no amata.
Sēde aizvadīta arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Par tās priekšsēdētāju iecelts deputāts Artuss Kaimiņš.
Kaimiņš parlamentā ievēlēts no partijas KPV LV vēlēšanu saraksta. Iepriekš ievēlēts arī 12.Saeimā un strādājis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā. Tāpat Kaimiņš darbojies Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā.
Par komisijas priekšsēdētājas biedru deputāti ievēlēja Borisu Cileviču (S), savukārt par sekretāri – Dagmāru Beitneri-Le Gallu (JKP).
Komisijas darbības joma ir ne tikai cilvēktiesību situācija valstī, sabiedrības integrācijas procesi, sabiedrisko mediju aktualitātes un reliģisko organizāciju darbība, bet arī dzimumu līdztiesības veicināšana, cilvēktirdzniecības apkarošana un vardarbības novēršana izglītības iestādēs. Komisija izskata cilvēktiesību un sabiedrisko lietu jomas likumprojektus, kā arī veic parlamentāro kontroli pār nozares iestāžu darbu. Komisijas darbā aktīvi piedalās ministriju un citu valsts iestāžu amatpersonas, pašvaldību darbinieki un nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Pulksten 12.00 uz sēdi sanāca Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. To arī turpmāk vadīs Sergejs Dolgopolovs, kurš 13.Saeimā ievēlēts no sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa saraksta.
Dolgopolovs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā strādā kopš ievēlēšanas 9.Saeimā, bet kopš 11.Saeimas sasaukuma ieņem komisijas priekšsēdētāja amatu. Dolgopolovs iepriekš vadījis arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, strādājis Mājokļu jautājumu apakškomisijā un Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijā, kā arī darbojies Eiropas lietu komisijā.
Par komisijas priekšsēdētāja biedru tika ievēlēts Tālis Linkaits (JKP), bet par komisijas sekretāru – Ēriks Pucens (KPV LV).
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kompetencē ir plašs jautājumu loks – valsts iestāžu un pašvaldību darbība, civildienests un valsts amatpersonu darbība, tostarp interešu konflikta novēršana, partiju finansēšana un priekšvēlēšanu aģitācija, kā arī dzīvojamo māju pārvaldīšana un apsaimniekošana, palīdzība dzīvokļa jautājumu un denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanā un nevalstiskā sektora darbība.
Saeimas Ārlietu komisiju vadīs Nacionālā apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputāts Rihards Kols.
Kols bijis ievēlēts arī 12.Saeimā. Kā priekšsēdētāja biedrs jau iepriekš darbojies parlamenta Ārlietu komisijā, kā arī strādājis Eiropas lietu komisijā un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijā. Kols ir Latvijas pārstāvis Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Parlamentārajā tīklā.
Par komisijas priekšsēdētāja biedru ievēlēts Ojārs Ēriks Kalniņš (JV), bet par komisijas sekretāri – Inese Voika (AP!).
Ārlietu komisija izskata ar ārlietām saistītus tiesību aktus, kā arī veic parlamentāro kontroli pār ārlietu jomu. Pirms apspriešanas Saeimas sēdē komisija lemj par starpvalstu līgumiem, Latvijas pievienošanos starptautiskām konvencijām, kā arī citiem ar ārlietām saistītiem jautājumiem.
Komisijā tiek saskaņotas Latvijas valsts ārpolitikas nostādnes un priekšlikumi starpvalstu attiecību attīstībai. Komisija izskata un apstiprina nominēto Latvijas vēstnieku kandidatūras, un tās viedoklis ir rekomendējošs Valsts prezidentam, kurš ieceļ vēstniekus amatā.
Saeimas Eiropas lietu komisiju vadīs Vita Anda Tērauda. Tērauda Saeimā ievēlēta pirmo reizi un pārstāv partiju apvienību Attīstībai/Par!. Iepriekš darbojusies Pasaules Brīvo latviešu apvienībā, bijusi PASOS – Politikas centru apvienības atvērtai sabiedrībai, kā arī Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS direktore un ieņēmusi arī citus vadošus amatus. Viņa bijusi arī Latvijas Republikas valsts reformu ministre.
Par komisijas priekšsēdētājas biedru ievēlēts Gatis Eglītis (JK), bet par komisijas sekretāru – Igors Pimenovs (Saskaņa).
Eiropas lietu komisija apstiprina Latvijas nostājas jeb nacionālās pozīcijas par Eiropas Savienības (ES) ministru padomēs izskatāmajiem jautājumiem.
Ministram, kurš pārstāv Latviju attiecīgās nozares ES ministru padomē, ir pienākums iepazīstināt komisiju ar Latvijas valdības nostāju visos nozīmīgajos lēmumos attiecībā uz likumdošanu un stratēģiskajiem jautājumiem. Ministrs saņem parlamenta mandātu paust Latvijas viedokli ES ministru padomes sanāksmē tikai pēc tam, kad pozīcija ir saskaņota ar Saeimas Eiropas lietu komisiju.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti otrdien, 20.novembrī, par komisijas priekšsēdētāju ievēlēja Janīnu Kursīti-Pakuli.
Kursīte-Pakule 13.Saeimā ievēlēta no nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, un viņa bijusi deputāte arī iepriekšējo četru parlamenta sasaukumu laikā. 12.Saeimas laikā bijusi Mandātu, ētiku un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja biedre, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas priekšsēdētāja, kā arī darbojusies Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.
Par komisijas priekšsēdētāja biedru tika ievēlēts Vitālijs Orlovs (S), savukārt par sekretāru – Aldis Adamovičs (JV).
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā strādā divi deputāti no katras frakcijas. Komisija sagatavo Saeimas ziņojumus par deputātu pilnvaru apstiprināšanu vai izbeigšanu, kā arī lēmuma projektus sakarā ar Ģenerālprokuratūras iesniegumu par kriminālvajāšanas ierosināšanu pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanu, aizturēšanu, kratīšanas izdarīšanu vai citādu personas brīvības ierobežošanu. Komisija arī sniedz ziņojumu Saeimas sēdē par administratīvi sodītajiem deputātiem.
Tāpat komisijas uzdevums ir pārraudzīt Saeimas deputātu ētikas kodeksa ievērošanu un izskatīt kodeksa pārkāpumu lietas, kā arī sagatavot ikmēneša pārskatu Saeimai par iesniegumiem, kas saņemti Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā, un to izskatīšanu Saeimas frakcijās, komisijās un citās struktūrvienībās.
Mandātu komisijas pienākumos ietilpst arī kolektīvo iesniegumu sākotnējā izvērtēšana, Saeimas lēmuma projekta sagatavošana par iesniegumu turpmāko virzību un uzdevuma, kas dots ar Saeimas lēmumu, kontrole.
Par Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadītāju ievēlēts Andrejs Judins, kurš Saeimā ievēlēts no partijas Jaunā Vienotība.
Judins bijis ievēlēts Saeimā arī divos iepriekšējos parlamenta sasaukumos. Deputāts bijis Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāja biedrs, darbojies Juridiskajā komisijā, kā arī Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911.
Par komisijas priekšsēdētāja biedru ievēlēts Ritvars Jansons (NA), bet par komisijas sekretāru – Armands Krauze (ZZS).
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas mērķi ir saliedētas sabiedrības veidošana, kas būtu stabils pamats Latvijas kā nacionālas valsts attīstībai, globālai konkurētspējai, kā arī saiknes uzturēšana starp latviešu diasporu un Latviju.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai par vadītāju iecelts Jānis Dūklavs, kurš 13.Saeimā ievēlēts no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta.
Dūklavs valdībā pagaidām pilda zemkopības ministra pienākumus. Bijis ievēlēts trīs iepriekšējos parlamenta sastāvos. 11.Saeimā strādājis Tautsaimniecības un Sabiedrības saliedētības komisijās.
Par komisijas priekšsēdētāja biedru ievēlēts Krišjānis Feldmans (JKP), savukārt par sekretāru – Ivars Zariņš (S).
Tautsaimniecības komisija strādā ar uzņēmējdarbību, lauksaimniecību, vidi un reģionālo politiku saistītiem likumprojektiem. Komisijas pārziņā ir arī enerģētikas sektors, būvniecība, satiksme un transports, kā arī reģionālā ekonomiskā politika.
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas locekļi darbosies KPV LV deputāta Kaspara Ģirģena vadībā.
Viņš parlamentā ievēlēts pirmo reizi. Iepriekš kā deputāts darbojies Jēkabpils pilsētas pašvaldībā.
Par komisijas priekšsēdētāja biedri deputāti ievēlēja Jutu Strīķi (JK), bet par sekretāri – Ilzi Indriksoni (NA).
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas pamatdarbs ir Valsts kontroles (VK) ziņojumu izskatīšana un konstatēto trūkumu novēršanas uzraudzība. VK auditētajām ministrijām un iestādēm ir pienākums komisijai sniegt informāciju par konstatēto trūkumu novēršanas gaitu. Ja institūcijas nav pilnībā novērsušas pārkāpumus, komisija noskaidro iemeslus, uzklausa argumentus un, izvērtējot situāciju, nosaka papildu termiņus trūkumu novēršanai. Komisija pārbauda Saeimas grāmatvedību, izdevumu lietderību un likumību, kā arī parlamenta gada pārskatus.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Saeimā darbojas 16 komisijas.
Saeimas komisijas strādā noteiktā likumdošanas jomā, uzrauga izpildvaras darbību, kā arī veic citus komisijas darba specifikai atbilstošus uzdevumus. Saeimas komisijas sagatavo izskatīšanai lietas, kas tiek apspriestas Saeimas sēdēs. Pamatojoties uz Saeimas lēmumiem, komisijas izskata likumprojektus, priekšlikumus un iesniegumus.
Deputāts vienā un tajā pašā laikā var strādāt ne vairāk kā divās pastāvīgajās komisijās un trīs apakškomisijās.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli komisijas pirmo sēdi sasauc un līdz komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanai vada Saeimas sekretārs. Turpmākās sēdes sasauc un vada komisijas priekšsēdētājs.
