VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) uzsākusi atklātu, elektronisko izsoli vēsturiskajam Igates pils kompleksam Limbažu novadā. Saskaņā ar SIA VCG Ekspertu grupa 2022.gadā veikto kompleksa vērtējumu, tā vērtība šobrīd ir 910 000 eiro, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Valstij piederošais Igates pils komplekss, kas atrodas Limbažu novada Vidrižu pagasta Igatē, sastāv no būvēm ar 3 290 m2 platībā un zemes gabala 89260 m2 platībā – saimniecības daļas ar klēti, pārvaldnieka māju, brūzi un kūti, parādes daļas ar kungu māju, kalpu māju un parku. Īpašums ir piemērots viesmīlības uzņēmējdarbības veidošanai, pils telpās atrodas 23 viesu numuri.
Blakus kungu mājai atrodas 19.gadsimta beigās veidots romantisks ainavu parks ar dīķiem un senām ūdensdzirnavām. 2022.gada pirmajā pusē neatkarīgs vērtētājs – SIA VCG Ekspertu grupa veikusi kompleksa novērtēšanu, saskaņā ar ekspertu lēmumu tā tirgus vērtība šobrīd ir 910 00 eiro.
Kopš 2020.gada augusta krodziņa un tā teritorijas apsaimniekošanu un uzturēšanu nodrošina nomnieks SIA Munda, savukārt kopējo pils kompleksa uzturēšanu – teritorijas uzkošanu, zāles pļaušanu, kompleksa teritorijā esošo ūdenstilpņu – dīķa, meniķa atjaunošanas darbus nodrošina VNĪ. Pils ēkai tiek nodrošināti apsardzes un siltumapgādes pakalpojumi.
Igates pils pirmoreiz rakstos minēta 1455.gadā, kad Idsels Dideriks Fītinghofs ciemu un muižu pārdeva Pēterim fon der Borham.
Muižas nosaukums ir vairākkārt mainījies. Ap 1880.gadu Igates muižā tika uzcelta kungu māja neorenesanses stilā. Ēku projektējis Rūdolfs Heinrihs Cirkvics fon Pistolkorsu dzimtai, celtnē demonstrējot atturīgu un izsmalcinātu lakonismu. 1934.gadā muižas dzīvojamo ēku nopirka Latvijas bērnu savienība un pilī atradās bērnu internāts. 1940.gada vasarā tas tika pārveidots par bērnu namu. Sākot ar 1972.gadu Igates pils atradās Lauksaimniecības ministrijas pārziņā. Kopš 1996.gada Igates pils nodota VNĪ pārvaldībai.
2001.gadā tika pabeigta pils atjaunošana un tika sakopts ainavu parks ar dīķiem.
«Mūsu vēlme ir rast jaunu elpu Igates pils vēsturiskajām liecībām, lai īpašums ne tikai atdzimtu tā vēsturiskajā spozmē, bet radītu arī darba un finanšu iespējas apkaimes iedzīvotājiem. Apzināmies, ka pils kompleksa pārdošana būs izaicinošs un, iespējams, arī laikietilpīgs process, tik apjomīga īpašuma iegāde ir nozīmīgs investīciju ieguldījums, uzskatām, ka šis ir piemērots brīdis pils atsavināšanai. Jebkura ēka, kas ilgstoši stāv tukša, rada zaudējumus un pieaugošas izmaksas valstij,» norāda Vārna.
Latvijā kopumā ir vairāk nekā 1 200 piļu un muižu ar ļoti atšķirīgu tehnisko stāvokli un tikai četras no tām – Igates pils komplekss, Mežotnes, Rīgas un Rundāles pilis – ir VNĪ pārvaldībā.
Vārna stāsta, ka daļa no pārējām Latvijas pilīm un muižām tiek uzturēta un atjaunota par privātiem līdzekļiem; piemēram, Dikļu un Bīriņu pilis, kā arī Berķenes muiža atguvušas savu agrāko izskatu un jaunu elpu, pateicoties privātām investīcijām.
Atbilstoši kapitālsabiedrības stratēģijai VNĪ ilgtermiņā uztur īpašumus, kas nepieciešamas valsts pārvaldei, savukārt īpašumi, kuri publiskajām iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti publiskas izsoles ceļā vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem. Pamatkapitālā esošie īpašumi, kas rada zaudējumus kapitālsabiedrībai un kurus nav iespēja iznomāt komercnomniekiem, tiek virzīti atsavināšanai, tādējādi dodot tiem iespēju iegūt jaunu pielietojumu.
Interesenti var pieteikties izsolei no 26.jūlija līdz 15.augustam interneta vietnē www.ta.gov.lv. Īpašuma apskatei iespējams pieteikties jau šobrīd, rakstot uz e-pasta adresi: pardosana@vni.lv.
Lai īpašums nestāvētu tukšs, VNĪ 2020.gadā pieņēma lēmumu atgriezt dzīvību krodziņam, atdalot kafejnīcu no pārējā īpašuma, kas deva iespēju šīs telpas iznomāt likumā noteiktajā kārtībā publiskās izsoles ceļā, tādējādi mazinot valstij radītos zaudējumus.