Igauņi, kuri devušies strādāt uz ārzemēm bieži konstatē, ka Skandināvijā bāzētajās bankās ir otrās šķiras klienti, neatkarīgi no tā, vai ir labi klienti savā dzimtajā valstī, raksta Airipaev.
Taavi Koosārs, kurš noalgots kādā Zviedrijas IT kompānijā kā sistēmas arhitekts un ir ilgtermiņa klients Nordea bankā Igaunijā sacījis: kad centies atvērt bankas kontu Stokholmā, viņam pieprasīts zviedru sociālās apdrošināšanas numurus, kā arī zviedru identifikācijas karte. Abas prasības ir grūti izpildāmas, tā kā šādas apliecības izsniedz tikai tiem ārvalstniekiem, kuri ilgstoši studējuši vai strādājuši Zviedrijā.
Koosārs savu problēmu atrisinājis tikai atrodot galvotāju – savu zviedru kompānijas priekšnieku.
Arī vairāki Swedbank klienti, kuri strādā ārpus Igaunijas, sūdzējušies par līdzīgām problēmām. Kad Igaunijas uzņēmēja Monika Sori vēlējās atvērt savu bankas kontu Zviedrijā, lai atrisinātu lūgumu, banka izveidoja viņai fiktīvu personas kodu.