Igaunijā ar vērienu atzīmēta simtgade kopš Tartu Miera līguma starp Igauniju un Krieviju, kur Krievija atzina tolaik jaunās kaimiņvalsts neatkarību un atteicās no tiesībām uz Igaunijas teritoriju.
Svētdien, 2.februārī, Tartu pilsētā Igaunijā notikuši svinīgi pasākumi, lai atzīmētu vēsturisko notikumu, kas sekoja Igaunijas Brīvības cīņām, un dokumentu, ko Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) nosaukusi par «Igaunijas dzimšanas apliecību».
Kaljulaida uzstājusies ar uzrunu Vanemuines Koncertzālē. Pasākuma dalībnieku vidū bijuši arī Latvijas, Somijas un Polijas ārlietu ministri.
Igaunijas Brīvības cīņas ilga no 1918.gada novembra līdz 2020.gada 2.februārim un tajās igauņu spēki ar somu, latviešu, dāņu un britu spēku palīdzību atbrīvoja jaunizveidotās valsts teritoriju no vācu un Padomju Krievijas kontrolētiem spēkiem.
Kā rakstīts Igaunijas Prezidentes kancelejas tīmekļa vietnē, Igaunijas prezidente par 1920.gada 2.februārī noslēgto Tartu Miera līgumu sacījusi: «Igaunijas nācija bija uzvarējusi, veiksmīgi aizstāvot savu brīvību asiņainā karā pret visspēcīgāko pretinieku. Tartu Miera līgums ne tikai oficiāli apliecināja uzvaru gan juridiski, gan diplomātiski, bet tas arī lika pamatus Igaunijas plašākai atzīšanai par neatkarīgu un suverēnu valsti.»