Uz ES fona Igaunija deportē lielu daļu no migrantiem, kuriem valstī atteikta patvēruma piešķiršana. Kamēr daļa ES valstu vidēji gadā panāk vien 30% šādu migrantu nosūtīšanu uz viņu izcelsmes valsti, Igaunijā šis īpatsvars ir ap 90%, vēsta Igaunijas raidsabiedrība ERR.
Salīdzinoši veiksmīgā migrantu atpakaļsūtīšana no Igaunijas skaidrojama ar mazo patvēruma meklētāju skaitu un ar labām attiecībām, divpusējiem nolīgumiem ar atraidīto migrantu izcelsmes valstīm. Svarīga ir arī pašu izcelsmes valstu, piemēram, Moldovas, Krievijas un Ukrainas, vēlēšanās pieņemt atpakaļ savus pilsoņus.
Lasiet arī: Rinkēvičs: Ja Lietuva vai Polija prasīs iedarbināt NATO līguma 4.pantu, Latvija to atbalstīs
2020.gadā Igaunijā bijis viens no zemākajiem patvēruma pieteikumu rādītājiem ES. Rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju, tas bijis trīs. Salīdzinājumam – augstākais rādītājs bijis Kiprā, proti, saņemts 841 patvēruma pieteikums uz 100 000 iedzīvotāju. ES kopumā pērn saņemti ap 520 000 patvēruma pieteikumi, pēc kuriem patvērums piešķirts ap 200 000 trešo valstu migrantu.
Kā vērtējis Igaunijas Policijas un robežsardzes ģenerāldirektora vietnieks robežsardzes jautājumos Egerts Belitševs (Egert Belitšev), ES kopumā ir zems deportāciju skaits. «Īstenībā tas arī dod signālu trešajām valstīm, ka, ja tu iekļūsti nelikumīgi, tad ir divu trešdaļu iespējamība, ka tu varēsi palikt Eiropas Savienībā. Tas nav signāls, kādu mums vajadzētu paust,» norādījis Igaunijas robežsardzes priekšnieks, vēsta ERR.