Eiropas Savienībai uz bīstamām Krievijas darbībām ārvalstīs, kas ir palielinājušas Kremļa ietekmes zonu, ir jāatbild ar konkrētu rīcību, tā Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers (Sven Mikser) norādījis pār Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmēs. Tikšanās reizē apspriests Krievijas-Ukrainas konflikta saasinājums.
Kā Igaunijas Ārlietu ministrijas paziņojumu citē raidorganizācija ERR, ES ārlietu ministri pirmdienas, 10.decembra, sanāksmē nosodījuši Krievijas rīcību Azovas jūrā un aicinājuši Krieviju nekavējoties atbrīvot sagūstītos Ukrainas kuģus un to apkalpes locekļus.
«Pēdējos gados esam novērojuši konkrētu, bīstamu Krievijas rīcības modeli, kas ir novedis pie jaunu teritoriju nonākšanas Krievijas kontrolē,» vērtējis Igaunijas ārlietu ministrs. «ES reakcija šādās reizēs nedrīkst aprobežoties ar kopīgiem paziņojumiem. Mums ir jāsper konkrēti soļi.»
ES ārlietu ministri sanāksmē ir vienojušies mudināt Krieviju Azovas jūrā atbilstoši starptautiskajām tiesībām nodrošināt Ukrainas un citu valstu kuģu brīvu pārvietošanos caur Kerčas jūras šaurumu.
Attiecībā «vēlēšanām», ko šoruden atšķeltajos Ukrainas austrumu apgabalos sarīkojuši prokremliskie separātisti, ES ārlietu ministri pievienojuši ES sankciju sarakstam deviņas personas.
BNN jau vēstīja, ka 25.novembrī tuvu pie Kerčas jūras šauruma, kas savieno Melno jūru un Azovas jūru, Krievija ir vardarbīgi sagrābusi divus Ukrainas artilērijas kuģus un velkoni. Uzbrukumā sagūstīti 24 jūrnieki, no kuriem vairāki ir ievainoti.
Krievija ir notiesājusi jūrniekus, piespriežot tiem divu mēnešu brīvības atņemšanu, bet Ukraina bažās par Krievijas iebrukumu ir uz mēnesi ieviesusi kara stāvokli savos Krievijas pierobežas un piejūras apgabalos.