Igaunijā ekonomiskā izaugsme gada laikā līdz 2022.gada pirmā ceturkšņa beigām bijusi 4,3%, liecina oficiālā statistika.
Kā paziņojumā presei otrdien, 31.maijā, vēsta Igaunijas Statistikas pārvalde, gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) bijis astoņi miljardi eiro.
Igaunijas Statistikas pārvaldes vadošais analītiķis Roberts Mīrseps (Robert Müürsep) sacījis, ka ekonomisko izaugsmi ievērojami palēninājis cenu kāpums. «Uzņēmumi ir piedzīvojuši spēcīgu apgrozījuma un citu finanšu rādītāju pieaugumu, taču lielāko daļu no tā var skaidrot ar ļoti strauju cenu pieaugumu,» vērtējis Mīrseps.
Iepriekšējos ceturkšņos, 2021.gadā, turpat visi ekonomikas sektori veicinājuši izaugsmi, taču 2022.gada ceturksnī tas mainījiess. Vislielākā pozitīvā ietekme bijusi informācijas tehnoloģijām un komunikācijai, kam sekojusi ražošana, transports un uzglabāšana, kā arī profesionālā, zinātniskā un tehniskā darbība. Enerģētikas nozare Igaunijā bijusi galvenais sektors, kas bremzējis ekonomikas izaugsmi. IKP pieaugumu kavējusi arī tirdzniecība un finanšu sektors, kas pandēmijas laikā nepiedzīvoja apjoma kritumu.
Neraugoties uz cenu kāpumu, mājsaimniecību patēriņš Igaunijā audzis par 8,3%. Investīcijas savukārt samazinājušās par 35,3%. Līdzīgs kritums ticis fiksēts arī pagājušā gada ceturtajā ceturksnī.
Attiecībā uz ārējo tirdzniecību Igaunijas eksports audzis par
12,9%, bet imports – par 4,4%. Ārējo tirdzniecību galvenokārt veicinājusi elektroenerģijas, jēlnaftas un dabasgāzes tirdzniecība, kā arī ceļojumu pakalpojumi. Lai gan transporta nozarei kopumā veicies labi, ārējā tirdzniecībā būtiski kritusies dzelzceļa transporta pakalpojumu pirkšanā un nodrošināšanā, teikts paziņojumā presei.