Igaunijas valdībā strādājošā Igaunijas Konservatīvā tautas partija (EKRE), kas principiāli iestājusies par pašvaldību vēlēšanu tiesību atņemšanu personām, kuras nav Igaunijas pilsoņi, tātad arī daudziem valsts nepilsoņiem, ir signalizējusi par atteikšanos no politiskā mērķa, vēsta raidorganizācija ERR.
Nostājas maiņu medijiem atklājis bijušais EKRE priekšsēdētājs Marts Helme (Mart Helme), kurš pagājušajā nedēļā atkāpās no iekšlietu ministra amata saistībā kritiku no Igaunijas augstāko amatpersonu puses pēc tam, kad Helme bija paudis šaubas par ASV prezidenta vēlēšanu demokrātiskumu.
Igaunijā joprojām ir daudz nepilsoņu, no kuriem vairums dzīvo Austrumviru apriņķī, Igaunijas ziemeļaustrumos. To skaits 2018.gadā bija aptuveni 87 000, un vēl Igaunijas iedzīvotāji ir ap 100 000 Krievijas pilsoņu, vēsta ERR.
Lasiet arī: Jaunatklātie COVID-19 inficētie Baltijā. Latvijā – 89, Lietuvā – 1 152, Igaunijā – 211
2019.gada Rīgikogu vēlēšanās EKRE kā politikas jaunpienācēja izcīnīja trešo vietu ar manifestu, kur viens no punktiem bija: «Mēs novērtējam pilsonību un panāksim, lai tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās būtu ierobežotas ar pilsonību, un mēs esam pret dubultpilsonību.»
Intervijā, ko Helme oktobrī sniedzis reģionālajam medijam Severnoje Poberežje, viņš sacījis, ka jautājums vairs neesot aktuāls, jo valdības lēmumu rezultātā, laika gaitā šis jautājums atrisināšoties pats no sevis. Šie lēmumi ir vidusskolas beigšanas eksāmenu izmaiņas, paredzot, ka skolu beidzējiem cita starpā jākārto igauņu valodas eksāmens un sociālo zinību eksāmens, vēsta ERR.