Juridiskā palīdzība, ko Igaunijas prezidentei Kersti Kaljulaidai sniedzis privāts uzņēmums, lai sagatavotos cīņai Augstākajā tiesā pret parlamentu par noraidītu tiesību akta grozījumu, izmaksājusi 3 174 eiro.
Runa ir par Kaljulaidas prasību Igaunijas Augstākajā tiesā izvērtēt likumdevēju pieņemtus grozījumus Aizsardzības spēku organizācijas likumā, kas, pēc prezidentes domām, paplašinātu iespējas novērot iedzīvotājus tādā mērā, ka tiktu apdraudētas to cilvēktiesības.
Kā otrdien, 3.septembrī, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR, prezidentes sabiedrisko attiecību padomnieks Tāvi Linnamē (Taavi Linnamäe), darbu veicis juristu birojs Sorainen un tas bijis analizēt likuma grozījumus.
Darba rezultāts tomēr nav atklāts sabiedrībai, jo informācijas atklāšana Igaunijas Publiskās informācijas likuma izpratnē var nodarīt kaitējumu «valsts starptautiskajām attiecībām».
BNN jau vēstīja, ka Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) jūnijā otro reizi noraidījusi likuma grozījumus Aizsardzības spēku organizācijas likumā, sakot, ka paplašinātās novērošanas spējas apdraud cilvēktiesības.
Rudenī Igaunijas Augstākā tiesa izvērtēs šo likumprojektu, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
Likuma grozījumi ļautu Igaunijas aizsardzības spēkiem slepus iegūt datus no valsts, pašvaldībām, kā arī juridiskām un privātpersonām. Tas arī ļautu aizsardzības spēkiem izsekot cilvēkus un ārkārtas gadījumos slepus viņus novērot.
Pirmo reizi Kaljulaida likuma grozījumus atteicās izsludināt 2019.gada martā un otro reizi jūnija sākumā. Tas nozīmē, ka tālāk likuma grozījumi būs jāskata Igaunijas Augstākajai tiesai, skaidro ERR.
Prezidente Augstākajā tiesā vērsās 14.jūnijā. Termiņš, lai tiesa rīkotos, ir 14.oktobris.
Igaunijas parlaments likuma grozījumus apstiprināja 20.februārī, taču, lai tie stātos spēkā, tie ir jāapstiprina prezidentei, kura atteicās to darīt un likumprojektu nosūtīja atpakaļ parlamentam, kas atkal nobalsoja tam par labu.