Igaunijas valdība neplāno nojaukt Mārjamē memoriālu

Igaunijas valdība neplāno nojaukt Mārjamē memoriālu Tallinā, kas ir veltīts Otrā pasaules kara laikā kritušajiem. Kultūras ministrs Pirets Hartmans (Piret Hartman) neizslēdz iespēju sadarboties ar Tallinas pilsētu un citiem partneriem, lai pārveidotu memoriālu, informē Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Pašlaik tikai daļa no Mārjamē memoriāla, kas ir izvietots Piritas ceļa malā starp Tallinas līci un Lasnamee stāvkrastu, pieder Tallinas pilsētai, tostarp arī memoriāla centrālais objekts – 35 metrus augstais Ledus ceļa obelisks –, roku nospiedumi «mūžīgās liesmas» priekšā un bronzas kaijas.

Kā ziņo ETV ziņu raidījums Aktuaalne Kaamera, gada sākumā Tallinas pilsēta gatavojās pārņemt visu platību, lai uzsāktu trīs miljonus eiro vērtu restaurācijas projektu.

«Mēs zinājām, ka valsts tajā laikā nebija gatava ieguldīt naudu. Šodien, ja valsts saka, ka ir gatava kaut kādā veidā risināt šo jautājumu kopā ar pilsētu, piemēram, iesaistot Igaunijas Vēstures muzeju vai citas specializētas organizācijas, tad mēs noteikti esam gatavi sarunām,» norādīja Tallinas pilsētas mēra vietnieks Vladimirs Svets.

«Mums Mārjamē memoriāls nav okupācijas simbols, bet gan viens no izcilākajiem Igaunijas ainavu arhitektūras darbiem.»

«Mēs noteikti vēlamies saglabāt (memoriālu) tā pašreizējā veidolā, vienlaikus izvairoties no konflikta ap to,» sacīja Svets.

Pirmdien, 22.augustā, par Mārjamē memoriāla nākotni sprieda Koalīcijas padomē.

Igaunijas kultūras ministrs sacīja, ka vispirms ir nepieciešams nacionalizēt nereformētās zemes daļas, uz kurām atrodas piemineklis. Ministrs informēja, ka šobrīd koalīcijas partneri ir vienojušies, ka šīs nereformētās platības nonāks valsts īpašumā. Tomēr laiks rādīšot, kā turpināsies sadarbība ar Tallinu. No savas puses, kā kultūras ministrs, viņš redzot, ka tā ir nepieciešama.

Mākslas zinātniece Aleksandra Murre uzskata, ka memoriāls būtu jāsaglabā, jo tam esot mākslinieciska vērtība.

«Tā ir daļa no Pirita ceļa dizaina, modernisma vīzijas par pilsētas dzīvi, kas tika izstrādāta pagājušā gadsimta 70.gados, un tas kā arhitektūras un tēlniecības piemineklis, monumentālās mākslas darbs, manuprāt, būtu jāsaglabā,» sacīja mākslas zinātniece.

Lasiet arī: Sākta Pārdaugavas padomju pieminekļa demontāža

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas