Igauņu laikraksts nosauc lietas, kuras var mācīties no Latvijas

Neraugoties uz problēmām, Latvijā ir virkne lietu, kurās Igaunijai būtu ko mācīties no sava dienvidu kaimiņa, raksta igauņu laikraksts Eesti Paevaleht.

Laikraksta vecākais redaktors Reins Siks kā pirmo min faktu, ka latvieši pie vēlēšanu urnām dosies oktobrī, turpretī igauņiem ar propagandu nāksies nodarboties ziemas aukās. Atvasaras laikā, pēc viņa domām, paveras plašākas iespējas apspriest politiku arī ārpus telpām, vēsta LETA.

Turklāt autors uzteicis latviešu spēju uz vēlēšanām paraudzīties ar humoru, par ko liecina Pēdējā partija un tās premjerministra amata kandidāts Laimes lācis.

Otrkārt, Siks pauž atzinību Latvijā veiksmīgi īstenotajām ekonomiskajām reformām, kuru rezultātā pieckārtīgi samazināts vietējo pašvaldību skaits. Tajā pašā laikā Igaunija vēl nav spējusi panākt vienošanos par līdzīgām reformām, un nekas netiek darīts lietas labā.

Trešajā vietā šajā sarakstā iekļuvusi Latvijas lauksaimnieku sarīkotā vērienīgā protesta akcija. Tikmēr igauņu zemnieki aizvien turpina ķildas par to, kurš ir kurā pusē.

Kā ceturto Latvijas priekšrocību raksta autors min ievērojamo krievvalodīgo politiķu skaitu Latvijas parlamentā, kas ļauj krievvalodīgo kopienai aktīvāk iesaistīties politiskajā dzīvē salīdzinājumā ar Igauniju.

Atzinību izpelnījušās arī igauņu tik ļoti iecienītās Latvijas ēdināšanas tīkla Lido ēstuves. Lai gan Tallinas tirdzniecības centrā Solaris arī iespējams ieturēties Lido, tajā neskan latviska mūzika, kas, pēc autora novērtējuma, ir būtisks trūkums.

Raksta autors uzteic arī latviešu spēju okupācijas gados nosargāt 1935.gadā atklāto Brīvības pieminekli. «Par Tallinas traģēdiju šeit nerunāsim,» viņš atzīst, norādot uz 2009.gadā atklāto Igaunijas Brīvības pieminekli, kuru jau piemeklējušas dažādas tehniskas ķibeles.

Septītajā vietā ierindojusies daudz peltā, taču izcilā Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic, kas kontrolē Baltijas gaisa telpu. Igauņiem un lietuviešiem atliek vien skaudībā noraudzīties no malas un pārmest latviešiem, ka viņi rīkojas nepareizi.

Astotajā vietā iekļuvis «lieliskais latviešu alus» un daudzās nelielās alus darītavas. Turklāt vietējais alus pieejams katra Latvijas ciematiņa veikalā un kafejnīcā.

Priekšpēdējā vietā ierindoti Latvijā darinātie suvenīri, ko iespējams iegādāties ne tikai Rīgā, bet arī mazo pilsētiņu veikaliņos. «Cik Igaunijas mazpilsētās iespējams iegādāties vietējā ražojuma suvenīrus?» viņš jautā.

Sarakstu noslēdz Latvijā plašā izvēlē ražotās un pieejamās daudzās dažādās konfektes Gotiņas variācijas, kā arī «īsts saldējums».

Savu komentāru Siks noslēdz ar vārdiem: «Lai dzīvo Latvija! Kāpēc gan ne?»