Trešdiena, 10.septembris, pasaulē tiek atzīmēta kā Pašnāvības profilakses diena. Ik dienu pasaulē pašnāvībā dzīvi beidz aptuveni 3 000 cilvēku, bet 20 reižu vairāk cilvēku mēģina to izdarīt. Ik gadu, izdarot pašnāvības, bojā iet vairāk cilvēku nekā ceļu satiksmes negadījumos.
Pašnāvības iemesli var būt ļoti dažādi, – pašnāvības domas var parādīties, ilgstoši ciešot fiziskas vai emocionālas sāpes, bet var parādīties arī pēkšņi, negaidītas, bet pietiekami nozīmīgas krīzes laikā ar kuru cilvēks netiek galā, stāsta klīniskā psiholoģe Natālija Morozova.
Pētījumi rāda, ka nelabvēlīgi sociālie apstākļi, pašnāvības mēģinājumi vai pabeigtas pašnāvības ģimenes vēsturē, kā arī vardarbības pieredze bērnībā ir būtiski riska faktori pašnāvības mēģinājumam pieaugušo dzīvē. Šo pētījumu rezultāti rāda, ka bērni no nelabvēlīgām ģimenēm, pieaugušie, kas joprojām atrodas nelabvēlīgos vai emocionāli nospiedošos apstākļos, atrodas nopietnā riska grupā.
Otra, bet ne mazāk izplatīta riska grupa ir cilvēki ar psihiskām saslimšanām, piemēram, depresiju, šizofrēniju u.c. Šajā gadījumā bīstamais faktors ir slimības izraisītas emocionālas ciešanas, ko cilvēks nevar izturēt (īpaši, ja netiek meklēta speciālistu palīdzība), kā arī impulsivitāte, kas bieži pašnāvību padara par spontānu, ne līdz galam apzinātu soli pat tad, ja pašnāvības domas ir bijušas hroniskas. Runājot par ciešanām, jāpiemin arī cilvēki ar hroniskām slimībām un sāpēm. Līdzīgi kā emocionālas ciešanas, arī fiziskas sāpes var likt cilvēkam domāt un vēlāk arī izšķirties par labu pašnāvībai, ja cilvēkam nav pieejams pietiekams sociālais un medikamentozais atbalsts. Pašnāvības domu un pabeigtu pašnāvību biežumu izplatība ir atšķirīga arī dažādās kultūrās, kas parāda vides un sociālo faktoru nozīmību pašnāvības novēršanas profilaksē.
Pašnāvību profilaksē ārkārtīgi svarīgi ir laicīgi saņemt atbilstošu palīdzību. Pētījumi apliecina, ka vairāk nekā puse pašnāvnieku pirms nāves ir vērsušies pēc medicīniskās palīdzības. Otra puse ir tie cilvēki, kuriem mēs, draugs, radinieks, mīļotais vai profesionālis varam palīdzēt, ja esam pietiekami vērīgi un īstajā brīdī nebaidāmies uzdot jautājumu: «Vai tu domā par pašnāvību?», teic klīniskā psiholoģe.
Pētījumi liecina, ka aptuveni 80% pašnāvību izdarījušo pirms nāves ir izrādījuši brīdinājuma signālus.
Par iespējamu pašnāvības risku var liecināt bezcerība, nolemtība, alkohola un narkotiku pārmērīga lietošana, izteiktas garastāvokļa svārstības, pēkšņi zvani, tikšanās, atvadīšanās, atvainošanās, kā arī mīļāko, nozīmīgāko lietu pārdošana vai atdošana, teic ārste.
Pusaudži var kļūt nevīžīgi, kavēt skolu, bieži sūdzēties par sāpēm vēderā, galvassāpēm, nogurumu, kā arī sāk par sevi izteikties noliedzoši un negatīvi. Nekad nedrīkstētu atstāt bez ievērības izteikumus par vēlmi nomirt vai sevi nogalināt. Ja kas tāds tiek pateikts, momentāni ir jāreaģē! Gandrīz visi cilvēki pirms pašnāvības veikšanas ir tiešā vai netiešā veidā norādījusi apkārtējiem par saviem nodomiem. «Neignorē pašnāvības draudus pat tad, ja pašnāvības draudi ir izteikti kā joks. Uztver tos nopietni! Cilvēku, kuru pārņēmušas pašnāvības domas, saruna var nomierināt, tāpēc nav jābaidās ar viņu runāt! Tas ir mīts, ka runāšana ar cilvēku par viņa pašnāvības domām var mudināt šo nodomu īstenot. Gluži pretēji, saruna mazina trauksmes, nemiera un izmisuma sajūtu, cilvēks jūtas uzklausīts un saprasts. Pats galvenais, cilvēks vairs nejūtas viens. Kā saka – dalīta bēda ir puse bēdas,» skaidro ārste.
Bieži vien cilvēks, kas domā par pašnāvību jūtas pavisam viens, iespēja vismaz ar kādu par to parunāt var sniegt neaprakstāmu atvieglojumu, kas var būt pietiekams, lai iedvestu sparu cīnīties ar depresiju vēl kādu laiku vai meklēt palīdzību, ja tā vēl netika meklēta. Turklāt cilvēks, kurš vēlas pārtraukt savu dzīvi ar pašnāvību, bieži vien nemaz nevēlas mirt, viņš vienkārši nezina, kā tālāk dzīvot, izmisīgi vēlas, lai viņa ciešanas izbeigtos, norāda daktere.
Jāzina, ka impulss pārtraukt dzīvi neilgst mūžīgi, tāpēc iespēja runāt par pašnāvību un iespēja tikt uzklausītam, tik ilgi un tik bieži, cik nepieciešams, spēj sniegt nenovērtējamu palīdzību krīzē nonākušajam cilvēkam.
«Esi līdzās, esi atbalstošs un ļauj runāt. Tavs uzdevums ir klausīties un būt pieejamam. Svarīgi, lai to zina arī cilvēks, kurš nonācis krīzē, tādēļ noteikti pasaki, ka tev rūp, kas ar viņu notiek un tu esi gatavs viņu uzklausīt ne tikai šo reizi, bet arī jebkuru citu reizi, kad tas būs nepieciešams,» aicina speciāliste.
«Bieži vien, cilvēki, kas domā par pašnāvību baidās «uzvelt» savas ciešanas kādam citam. «Katram savas problēmas, manas nevienam neinteresē…» Ja cilvēkam, kurš vēl nesen domāja par pašnāvību pēkšņi viss ir labi – pajautā vai ar viņu tiešām viss ir kārtībā. Reizēm cilvēks atgūst sirdsmieru, kad pieņem lēmumu, ka tuvākajā laikā (konkrētā datumā, laikā, vietā) sevi nogalinās. Nebaidies paust savas rūpes un pajautā vai viņš gadījumā nav nolēmis sevi nogalināt. Nebaidies uzdot tiešu jautājumu, jo, iespējams, tieši tas izglābs cilvēkam dzīvību,» pamāca ārste.
10. septembris ir Pašnāvības profilakses diena visā pasaulē. Garīgās veselības atbalsta biedrība Saules zīmes pirmo reizi Latvijā šīs dienas ietvaros organizē pasākumu ar vairāk nekā 80 speciālistu piedalīšanos. Visi pasākumi šajā dienā ir bezmaksas. Padomus garīgās veselības saglabāšanā un uzlabošanā šajā dienā iedzīvotājiem sniegs gan psihologi, psihoterapeiti un psihiatri, gan dažādu alternatīvo terapiju pārstāvji, piemēram, vizuāli plastiskās mākslas, deju un kustību, drāmas, mūzikas terapeiti, smilšu spēles metodes praktizētāji, biodeju pasniedzēji un sporta psihologi.
Ref: 102.000.102.8081