Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess uzskata, ka, neveltot aizsardzībai nepieciešamos 2% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvija un Lietuva nepilda no tām sagaidīto un mazina uzticību apgalvojumiem, ka tām nepieciešams atbalsts, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.
Ilvess intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Viens pret vienu uzsvēra, ka Igaunija šobrīd ir vienīgā NATO valsts Eiropā, kas velta aizsardzības izdevumiem vairāk nekā 2% no valsts IKP. Lielbritānija, kas iepriekš tērēja aizsardzībai šādu naudu, ir paziņojusi, ka nu tērēs mazāk par diviem procentiem.
«Tādēļ politiķu interesēs noteikti ir gūt sabiedrības atbalstu tēriņiem aizsardzībai. Tā kā tas notiek Latvijā,» sacīja Igaunijas prezidents.
Pēc viņa domām, nepiešķirot aizsardzībai nepieciešamo finansējumu, Latvija un Lietuva nerada draudus Baltijas drošībai, taču ir ievainojamākas. Tas savukārt mazina morālo autoritāti apgalvojumiem, ka tām nepieciešama palīdzība.
Taujāts, vai Krievijas prezidenta Vladimira Putina iecerēs varētu būt Baltijas valstu anektēšana, Igaunijas prezidents sacīja, ka tā neuzskata. Taču viņš raizējas par tās Eiropas drošības arhitektūras sabrukšanu, kāda tā bija izveidojusies pēc Otrā pasaules kara.
Ilvess norādīja, ka, izmantojot agresiju problēmu risināšanā, ir pārkāpti ANO statūti. Tāpat pārkāpumi vērojami arī Helsinku 1975.gada noslēguma aktā, kas nosaka aizliegumu pārskatīt robežas ar bruņota spēka palīdzību, 1990.gada Parīzes hartā, kurā noteikts, ka katrai valstij ir tiesības uz saviem drošības pasākumiem, un Budapeštas memorandā.
«Tas nozīmē, ka nav spēkā visas tās vienošanās, ar kurām dzīvojām un kuru parakstītāji bijām. Un tā, manuprāt, ir problēma visai Eiropai. Tādēļ īsti negribu runāt vai raizēties tikai par Baltijas valstīm,» tā Ilvess.
Spekulācijas par to, ka Baltijas valstis varētu būt nākamās pēc Krimas, Ilvess sauc par muļķīgu žurnālistu retoriku: «Nav nekāda pamata tā domāt, taču ir pilnīgi skaidrs, ka mums ir pilnībā jāpārskata visa mūsu drošības arhitektūra.»
Ziņots, ka bažas par Latvijas aizsardzības spējām palielinājās līdz ar Krimas aneksiju pērn martā un iebrukumu Ukrainā aprīlī. 2014.gadā prognozētā Latvijas aizsardzības budžeta attiecība pret IKP bija 0,91%, bet 2013.gadā šis rādītājs bija trešais zemākais starp visām NATO dalībvalstīm.
2015.gadam aizsardzības budžets tika paredzēts 1% apmērā no IKP, 2016.gadā – ne mazāku par 1,1%. Pakāpeniski palielinot aizsardzības finansējumu, iecerēts 2020.gadā un turpmāk šim mērķim atvēlēt vismaz 2% no IKP.
Gan finanšu ministrs Jānis Reirs, gan Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece šogad februāri pauda, ka aizsardzības budžetu Latvija varētu jāpalielina straujāk.
Ref: 102.000.102.9406