Pēc trīs mēnešu atrašanās virs 3% robežas, maijā gada inflācijas temps ir samazinājies līdz 2,8%. Šādu notikumu pavērsienu varēja sagaidīt, ņemot vērā naftas cenu kritumu maijā. Sagaidāms, ka arī jūnijā degvielas cenās būs novērojams kritums, jo pašreizējās naftas cenas eiro izteiksmē ir zemākas kā pērn ap šo laiku,» par patēriņa cenām 2017.gada maijā komentē Nordea bankas ekonomists Gints Belēvičs.
Arī Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs piekrīt, sakot: «Turpmākajos mēnešos inflāciju pozitīvi ietekmēs pakalpojumu pakāpeniskais sadārdzinājums taču negatīvi – naftas cenu dinamika.»
Nordea bankas ekonomists Belēvičs skaidro, ka inflāciju Latvijā apmēram pēdējo pusgadu veicina gan pakalpojumu, gan preču cenu kāpums. Ja pēdējā laikā bija ierasts, ka cenu līmenis kāpj pārsvarā pakalpojumiem, tad šogad arī preču cenas aug ar vidēji 3% pieauguma tempu. Šajā segmentā lielāko ietekmi dod pārtikas cenu palielināšanās, savukārt no vēl lielāka kāpuma cenu līmenī ļauj izvairīties kritums apģērbu un apavu cenās.
Savukārt par to, kāpēc pakalpojumu cenas kāpjas, Krasnopjorovs apgalvo, ka formālie pamatojumi var būt dažādi. Izsakot savu viedokli: «Manuprāt, galvenais iemesls paliek noklusēts – tas ir iedzīvotāju pirktspējas kāpums.»
Tāpat viņš norāda: «Ja iedzīvotāji nevarētu atļauties vairāk maksāt par mobilajiem sakariem, to cenas, visticamāk, neaugtu (un tad būtu arī lēnāks internets u. tml.). Tādējādi straujāka ekonomiskā aktivitāte (salīdzināmajās cenās) nozīmē ne tikai lielākas algas, bet arī augstākas cenas (kas gan daļēji atspoguļo arī augstāku pakalpojumu kvalitāti).»
Komentējot jaunākos datus, Nordea bankas ekonomists Belēvičs prognozē, ka visticamāk, tuvākajā laikā inflācija Latvijā īpaši nemazināsies, «ņemot vērā, ka esam pēdējos četrus līdz piecus gadus pavadījuši praktiski nulles inflācijas vidē. Tajā pat laikā vidējā darba samaksa šo gadu laikā ir pieaugusi par aptuveni piektdaļu. Līdz ar to uzņēmējiem ir jādomā arī par cenu celšanu, lai saglabātu rentabilitāti. Cenu paaugstināšanu pelnītspējas apdraudējuma dēļ šobrīd varam novērot auto apdrošināšanas un telekomunikāciju nozarēs.»
Paredzams, ka gada otrajā pusē inflācijas līmenis varētu nostabilizēties ap 2,5%, apgalvo Nordea bankas ekonomists.
Savukārt par degvielas cenu izmaiņām komentē Latvijas Bankas eksperts – Degvielas cenas jūnija sākumā saruka līdz zemākajām līmenim šogad. Pašreizējais naftas cenu kritums var būt arī iemesls, kāpēc siltumenerģijas cenas nākamajā apkures sezonā pieaugs mazāk, nekā varēja paredzēt pirms dažiem mēnešiem. Iespējams, ka salīdzinājumā ar iepriekšējās apkures sezonas beigām, tā nemaz pat nepieaugs.
Ref: 225.000.103.1051