19 ES dalībvalstīs, kur norēķini notiek eiro valūtā, vidējais inflācijas līmenis gada griezumā līdz novembrim, ieskaitot, sasniedzis 4,9%. Tas ir straujākais cenu kāpums 12 mēnešu laikā, kāds eirozonā novērots kopš 1997.gada, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.
ES statistikas iestāde Eurostat paziņojusi, ka tās provizoriskās aplēses par inflāciju rudens pēdējā mēnesī liecina, ka cenu kāpums eirozonā kopumā bijis visaugstākais kopš eiro valūtas ieviešanas un kopš sākts vākt inflācijas statistiku.
Lasiet arī: Tūlīt varēs sākt organizēt Ziemassvētku tirdziņus
No eirozonas dalībvalstīm visstraujāko lēcienu inflācija novembrī gada griezumā uzrādījusi Lietuvā – 9,3%. Tai seko Igaunija ar 8,4%, Latvija ar 7,4% un Beļģija ar 7,1%. Vislēnāk cenas pēdējā gada laikā augušas Maltā, Portugālē un Francijā, kur inflācija augusi robežās no 2,3% līdz 3,4%, liecina statistikas iestādes provizoriskās aplēses.
Galvenais grūdējs – energoresursu cenas
Paraugoties uz eirozonas inflācijas galvenajiem elementiem, Eurostat aplēses liecina, ka aizvadītajā gadā līdz novembrim lielāko sadārdzinājumu 27,4% apmērā uzrādījušas energoresursu cenas. Oktobrī šis rādītājs bija 23,7%. Krietni lēnāk cenas eirozonā augušas citās galvenajās cenu grupās: pakalpojumiem – par 2,7%, ar enerģētiku nesaistītām rūpniecības precēm – par 2,4% un pārtikai, alkoholam un tabakai – par 2,2%.
Tikmēr strauja inflācija pašlaik novērojama arī citur pasaulē. ASV oktobrī inflācija gada griezumā bijusi 6,2% līmenī, vēsta The Guardian.