Šo sievieti gribētos dēvēt par burvi – viņas spēkos ir veikt lielas pārvērtības. Viņas darbs ir viņas sirdsdarbs. Viņa ciena sevi un vēlētos, lai katra sieviete sevi mīl. BNN žurnāliste Gunta Kūla šajā nedēļā sarunājas ar vizuālā tēla stilisti, blogeri, Unastyle pasniedzēju, meistari – Lauru Valutu.
Laura skaistumkopšanas jomā darbojas jau 13 gadu. Ja būtu jāieskicē viņas sasniegumi pāris vārdos, to izdarīt būtu grūti, jo pieredze patiesi ir iespaidīga. Viņai arī ieguvusi vairākas izglītības.
Vienmēr ir interesanti noskaidrot, kā cilvēki izvēlas savas profesijas. Lauras gadījumā skaistumkopšanas joma nav nākusi kā lolots sapnis no bērnības. Tās drīzāk ir bijušas dzīves piespēlētās iespējas, kuras pieņemot, Laura ir tur, kur ir šobrīd. Arī pandēmijas laikā nevienu brīdi nav palikusi bez darba.
Jautājot, vai profesijas izvēle ir bijusi pareizā izvēle viņas dzīvē, Laura atbild: «Man ir grūti spriest, vai tā ir bijusi mana labākā vai sliktākā izvēle, jo tāpat man interesē vēl daudz kas cits, kā, piemēram, psiholoģija, valodas un vēl. Bet es nebūt nesūdzos par profesijas izvēli.»
Laura ir teju pati sev priekšniece. Viņa lielākoties izvēlas, cik daudz stundu nedēļā strādās, un ir priecīga, ka arī finansiāli šī profesija viņu apmierina.
Vai sievietes ir nolaidušās?
Runājām arī par to, kā un vai sievietes ir izmainījušās Covid-19 laikā. Pandēmija ieviesa korekcijas teju ikviena cilvēka ikdienā. Daļa iedzīvotāju biroja, kabineta telpas nomainīja pret mājām, veicot darbu attālināti. Taču vai tas ir iemesls tam, lai beigtu par sevi rūpēties? Laura strikti nosaka: «Nē!»
Viņa saka: «Es teiktu, ka tās sievietes, kuras par sevi rūpējās, arī pandēmijas apstākļos atrada risinājumus, taču tām sievietēm, kurām dzīvē tas nekad nav bijis galvenais vai prioritāte, tās viennozīmīgi izmantoja šo situāciju kā attaisnojumu tam, ka vēl jo vairāk var neko nedarīt.
Šobrīd gan ļoti izteikti var just, ka sievietes sāk apzināties, ka ir pavadīts ilgs laiks šādos apstākļos, un viņas vēlas izrauties no mājām, vēlas nomainīt garderobi, vēlas sevi iepriecināt, iemācīties kaut ko jaunu.»
Skatoties Lauras Valutas Instagram kontu, iedvesmojos! Kā neprofesionālim skatoties, redzu: vienmēr pārdomāts apģērbs, viņai ir savs stils, skaistas fotogrāfijas, un tajā ir arī sarunas par sieviešu priekiem un niekiem. Tāpat viņas Youtube blogā ieteikumi par skaistumkopšanu, idejas ikdienas grimam.
Laura vēro!
Tāpat kā rakstnieks vienmēr pamanīs gramatikas kļūdas, tāpat arī stilists savu profesionālo aci nevar tik vienkārši nolikt malā. Jautājot, vai ikdienā Laura vēro cilvēkus uz ielām, viņa saka: «Jā, es vēroju. No tā var izdarīt labus secinājumus, kā darīt un kā – nedarīt. Ja es varētu fotografēt cilvēkus, man būtu ļoti spilgti uzskatāmi piemēri ar ļoti labiem un sliktiem variantiem. Un reizēm ir vajadzīgs tik maz, lai no šķietami nepiemērota tēla, padarītu to par wow koptēlu.»
Interese tirdīja pajautāt, vai stiliste kādreiz ir uz ielas kādu uzrunājusi, lai dotu padomu?
«Nē. Es domāju, ka man nav tādas tiesības norādīt, kas ir labi, kas ir slikti, ja manu profesionālo viedokli nejautā. Lai dotos pie stilista, cilvēkam pašam tas ir jāgrib. Nevajag nākt pie manis, ja klients iestājies pozā, nu parādi, ko tad tu vari. Tas nav man.»
Savus klientus uz humpalām nevedu
Viens no pakalpojumiem, ko Laura piedāvā, ir doties ar viņu iepirkties vai veikt skapja revīziju.
«Kādam nepieciešams saposties uz pasākumu ar noteiktu dresscode, cits vēlas atjaunot savu garderobi. Cits atkal vēlas saprast, vai tas, kas ir skapī ir derīgs, un kā jau ar esošajām lietām var variēt,» teic Laura.
Ja kādam radusies vēlme šādai pēcpusdienai – vairāk lasiet šeit.
Reizēm mēdz teikt, ka humpalas jeb lietoto preču veikalu ir Vintage stila paradīze. Nav noslēpums, ka arī sabiedrībā atpazīstamas personības iepērkas second hand veikalos, bet vai tur iepērkas ar Laura Valuta un vai viņa uz humpalām dodas ar saviem klientiem?
«Savus klientus uz humpalām es nevedu. Jāsaka, ka arī es pati humpalās nu jau nelabprāt iepērkos, jo manā uztverē tas ir «neglīts bizness». To, ko cilvēki reizēm nodod labdarībai, tas tiek pārdots šajos veikalos. Humpalas pelna ļoti lielas summas. Tas manā uzskatu un vērtību skalā neatbilst tam, kam es ticu.
Protams, ka tur var atrast fantastiskas pērles, bet man vairāk nospēlē mani principi.»
Ja vēl paturpinām sarunu par vērtējumu, tad vaicājām, vai mūsu sabiedrībā novērojamas kādas tipiskas kļūdas vai kāda īpatnība? «Tas, kas ļoti krīt acīs – mēs ģērbjamies ļoti tumšās un drūmās krāsās. Viss saplūst vienā lielā, pelēkā masā. Reizēm šķiet, ka cilvēki nevēlas, lai tiktu pamanīti. Mūsu sabiedrībā ir ļoti maz personību. Tāpat esmu novērojusi, ka daudzi nevēlas atvadīties no iemīļotajiem apģērbiem, kam jau ir desmit un vairāk gadu.»
Pilnu interviju ar Lauru varat lasīt portālā Rītakafija.lv.
