Centrālās statistikas pārvaldes publicētie pārskatītie iekšzemes kopprodukta dati uzrāda daudz lielāku pieaugumu 3.ceturksnī nekā operatīvie dati. Proti, ekonomikas gada izaugsme bija 6,6% nevis 5,7%, norāda Swedbank ekonomiste Lija Strašuna.
Arī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem izaugsme šogad ir bijusi labāka, nekā iepriekš lēsts, proti, pirmajos 3 ceturkšņos IKP ir audzis par attiecīgi 1,2%, 2,1% un 1,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Pirms tam Centrālas Statistikas pārvaldes dati rādīja 1,1%, 2% un 1,3% pieaugumu.
Pozitīva ziņa ir tāda, ka ekonomika šogad ir augusi straujāk, nekā prognozēts. Turklāt vislielāko ieguldījumu izaugsmē sniedza investīcijas pamatkapitālā, kas palielina arī nākotnes ražošanas potenciālu. Ir kāpis arī mājsaimniecību patēriņš, ko veicināja augoša nodarbinātība un algas, atzīmē ekonomiste.
Tajā pat laikā jāsaka, ka ekonomikas izaugsme jau sāk pamazām bremzēties. Ceturkšņa pieaugums 3.ceturksnī jau bija mazāks nekā 2.ceturksnī. Apsteidzoši indikatori rada, ka arī 4.ceturksnī izaugsme turpināja palēnināties. Piemēram, oktobrī bija vērojams kritums mazumtirdzniecībā un rūpniecībā. Tomēr, visticamāk, 4.ceturksnī redzēsim nelielu IKP ceturkšņa kāpumu kaut vai inerces dēļ, tā Strašuna.
Viņa piebilst, ka eksporta izaugsme pakāpeniski palēninās, uz ko atstāj iespaidu arī eirozonas problēmas un pasliktinājušais patērētāju un uzņēmumu noskaņojums Eiropā. Līdz šim izaugsme ir bijusi eksporta virzīta un eksporta pieaugumam mazinoties, tam sekos arī patēriņš un investīcijas.
Pašlaik izskatās, ka IKP izaugsme šogad būs augstāka, nekā oktobrī prognozētie 4,2%, – tuvāk 5%. Tomēr ekonomikas attīstība bremzēsies nākamgad. Oktobrī prognozējām 3% izaugsmi 2012.gadā, bet tagad šķiet, ka tā varētu būt pat lēnāka. Nenoteiktība pašreiz ir ļoti augsta, jo īpaši attiecībā uz notikumiem eirozonā. Tas, vai eirozona ieslīgs recesijā vai ne, neapšaubāmi ietekmēs Latvijas eksporta sniegumu un līdz ar to arī ekonomikas izaugsmi, rezumē eksperte.
Ref: 102.000.102.465